Uz siltajām zemēm netikušo putnu dzīvesveidā iesaka nopietni neiejaukties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 9 mēnešiem.

Simtiem zvanu par savvaļas putnu drošību aukstajā laikā šoziem saņem “Drauga spārns” - Latvijas Savvaļas putnu palīdzības biedrība, kas palīdz nelaimē nonākušajiem spārnaiņiem, nodrošinot tiem nepieciešamo aprūpi un ārstēšanu. Arī dzīvnieku patversmes un zoodārzi saņem signālus par putniem, kas palikuši Latvijā. Tā Daugavpils Šūņupītē ziemo gulbis, kas satrauc vietējos iedzīvotājus. Gulbi baro un uzrauga dzīvnieku patversmes darbinieki, bet - vai cilvēkiem jāpalīdz putniem vai tomēr labāk neiejaukties dabas procesos?

Latgalē jau vairāk nekā nedēļu termometra stabiņš naktīs noslīd pat līdz mīnus 20 grādu atzīmei, sals liels, netipisks kalendāram, kas rāda pavasara atnākšanu un nevienam vien pret dabu nevienaldzīgam cilvēkam liek satraukties par mazajiem brāļiem - savvaļas dzīvniekiem un jo sevišķi putniem, kuriem pašlaik te nemaz nebūtu jābūt. 

Uz ziemošanas vietām netikušo putnu liktenis satrauc daudzus
00:00 / 05:04
Lejuplādēt

Simtiem satrauktu zvanu, kā palīdzēt un ko darīt ar putniem ziemā saņem biedrība “Drauga spārns”. To sekmē šīgada bargā ziemā, Latvijas Radio telefonintervijā saka biedrībā. Šī ziema ir tāds kā mazs apmāns putniem, daudzi neaizlidoja prom uz siltajām zemēm, un daudz zvanu saņemti arī par te palikušajiem gulbjiem.

Tā ir lielo pilsētu problēma, kas pasaulē nav jauna,

runājot par ziemot palikušajiem putniem un tieši gulbjiem, saka Latgales zoodārza vadītājs zoologs Mihails Pupiņš.

“Šogad ir bijuši 5-8 zvani par putniem, kas palikuši te ziemot, tie ir gulbji. Tagad ir gulbju laiks, kāpēc putni te paliek? Tā ir dabiskā atlase. Visdrīzāk tam nav spēka vai daudz slimojis. Dabā tas ir dabiski,” saka Pupiņš.

Daugavpilī šobrīd Šūņupītē mīt viens gulbis, kas satrauc pilsētniekus. Ik dienu septiņos no rīta un vēl vakarā Daugavpils dzīvnieku patversmes vadītāja Oksana Bondare pati dodas šo gulbi barot, un viņa saka, ka šobrīd putnam dzīvības briesmas nedraud. Bet tas, ka putns te palicis ziemot, iespējams, ir pašu cilvēku vaina.

“Mūs satrauc viens gulbis, kas dzīvo Šuņicā, Esplanādē, tomēr ar viņu viss ir kārtībā. Upe nav aizsalusi, viņš tur dzīvo, peld, viss ar viņu ir labi. Cilvēki nāk un baro, bet to labāk darīt tumšā laikā un ar salātiem vai graudiem, nevis maizi, ko bieži dara cilvēki," saka Bondare. "Un tā ir cilvēku vaina, ka šie gulbji, te iebaroti, laikus neaizlido uz siltajām zemām un paliek te ziemot.”

Cita runa ir pašu cilvēku drošību, barojot ziemā gulbjus.

Ir gadījumi, ka tādēļ iet bojā paši dzīvniekmīļi, tāpēc drošība ir pirmajā vietā, uzsver Mihails Pupiņš.

Putniem ziemā palīdzēt vai ļaut tiem pašiem cīnīties par savu eksistenci ir cilvēku atbildība. Svarīgākais ir nopietni neiejaukties to izdzīvošanas dzīvesveidā, saka dabas pētnieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti