Gudenieku pagastā Pie „Zvirbuļu” un kaimiņu mājām vien var saskaitīt aptuveni 15 ligzdas. Vienā sēž stārķis, taču ne uz ilgu laiku. Vietējie iedzīvotāji zina stāstīt, ka daži jau manīti atgriežamies, taču ligzdās parādās retais.
„It kā uz tām āderēm laikam patīk taisīt ligzdas. Mums te ir daudz avotu. Mitrāks, varbūt vardes ir vairāk,” saka kādu māju saimnieks Jānis Mētra.
„Saka, ka stārķis izvēlas vietu, kur ir no kā pārtikt. Putni diezgan lieli - paši divi un bērni, ir par ko gādāt,” – skaidrojot, kā putni izvēlas, kur palikt, stāsta AS "Sadales tīkls" vides pārvaldnieks Artis Kubliņš.
Iebraucot zemnieku saimniecības „Zvirbuļi” sētā, stārķu ligzdas redzamas gluži vai uz katra elektrības staba.
Saimnieks stāsta, ka vēl pirms pieciem gadiem bija satraukušies, ka ligzdas tiek jauktas nost. Vietējie pat piketējuši. Pagājušā gadā stārķu jautājums atrisinājies, stāsta Jānis Mētra. „Nu, viņi izdarīja to, ko mēs ieteicām. Savilka kabeļus, salika skaistus paliktnīšus, kur taisīt ligzdas. Tagad viss ir kārtībā. Mēs esam apmierināti, arī stārķi. Bija lieli elektrības zudumi no tām ligzdām. Jauc vai nejauc nost, stārķi jau atkal būvē atpakaļ, vadi trūka. Arī no mitruma veidojās elektrības zudumi,” saka Mētra.
AS "Sadales tīkls" vides pārvaldnieks Arti Kubliņš stāsta, ka pagājušā gadā uz elektrolīniju balstiem Latvijā reģistrētas 8400 balto stārķu ligzdas. Pārsvarā stārķi veido ligzdas tieši uz elektrības stabiem. Iemesli, kāpēc ligzdas jāņem nost, ir vairāki, turpina Artis Kubliņš.
„Kā jau saimnieks minēja, ir gadījumi, kad mums elektriķiem tā ligzda ir jāņem nost. Tā, piemēram, ir savērusies. Tas draud ar krišanu lejā. No stārķu izdalījumiem notiek oksidācija un rodas līniju bojājumi. Šeit redzam, ka te ir jauni balsti. Ja balsti ir veci, arī tad mums jāņem nost ligzdas,” piebilst Kubliņš.
Stārķu ligzda sliktos laika apstākļos var sasniegt par līdz vienai tonnai lielu svaru. Elektroapgādes uzņēmuma sniegtās ziņas liecina, ka bojājumu skaits, kas saistīts ar stārķu ligzdošanu, pērn palielinājies. No elektrolīniju balstiem pagājušā gadā noņemtas 640 bīstamās stārķu ligzdas. „Stārķiem laikam šķiet, ka šobrīd elektrības stabi viņiem ir vispiemērotākie, bet, kad demontējam līnijas, tad aicinām cilvēkus domāt, kur paliks viņu stārķi,” saka Kubliņš.
Tā, piemēram, Rita no kaimiņu mājas stāsta, ka viņi stārķu pārim izveidojuši mājvietu vecā ķiršu kokā. Rita vēl gaida, kad viņas sētā atgriezīsies stārķi.
„Mēs nozāģējām ķirsim galotni, no kokiem uzsitām krustu, uzmetām paši virsū arī pirmos zarus. Stārķi dzīvo koka galā jau vairākus gadus. Kad elektriķi sāka gāzt nost, tad sākām kaut ko darīt. Uz mūsu zemes ir trīs ligzdas,” atzīmē Rita.
Veicot ligzdu noņemšanu ārpus stārķu ligzdošanas perioda, netiek nodarīts kaitējums putnu populācijai, jo stārķis, atgriežoties no ziemošanas vietām, ātri vien uzvij jaunu ligzdu izraudzītajā vietā.
To apliecina sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību veiktais „Baltā stārķa monitorings” – atgriežoties putni sekmīgi ligzdo gan uz elektrolīniju balstiem, gan ēkām, gan kokos. Par bīstamām ligzdām iedzīvotāji ir aicināti ziņot uzņēmumam „Sadales tīkls”.
Parasti stārķu ligzdas neaiztiek no 1. aprīļa līdz 31. augustam.
