Ūpju pāra neredzamais medījums - ko viņi ēd un kad viņi ēd?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pagājušajā nedēļā ziņots par melno stārķi, tas, visticamāk, ir jau pazīstamais Ozols. Viņš ieradies viens, sakārtojis ligzdu un gaida atgriežamies savu stārķu dāmu Zīli. Vai viņa atlidos? Aizvien nav zināms. Tikmēr jūras ērglis nomainījis dāmu un turpina spēlēt ģimenes dzīvi, kuru var vērot Latvijas Dabas fonda tiešsaistes kamerās dabasdati.lv. Bet pieci.lv putnu seriālā  šajā sērijā pievēršamies ūpjiem un viņu medījumam. 

Durbē jūras ērgļu ligzdā jūras ērgļu tēviņš Raimis turpina spēlēt ģimenes dzīvi un nu jau nomainījušās arī partneres. 11. aprīļa pēcpusdienā Durbē snieg. Negaisa mākoņi savilkušies arī pār pārējām — vistu vanagu, zivjērgļu un melno stārķu ligzdām. Tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Ārā tāds auksts pavasaris.

Ūpju pāris gan neizskatās pārsteigts par šādiem laikapstākļiem. Mātīte sēž palielajā ligzdā un silda trīs izdētās olas. Ik pa laikam ieūjinās.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

“Dabas datu” forumā risina vārdu jautājumu un māņticības dēļ nolemj piešķirt neoficiālos — Bo kundze un Buo kungs. Vērotāja raksta: “kā uzrīkojam lielo balsošanu vai arī tēmas pirmajā lapā saliek pārāk sīku informāciju par pāri, viss... var gaidīt, ka kaut kas notiks. Tpu, tpu, tpu.” Ar to viņa domā, ka notiek kaut kas slikts.

Ligzdā — parasta ikdiena, kā forumā saka pūču pētnieks Andris Avotiņš juniors. Putni ūjina, silda olas, atlido, aizlido.

Lielais jautājums — ko viņi ēd un kad viņi ēd. Jo to neviens neredz, visbiežāk viņi našķojas vakarā un naktī.

Putnu vērotājs Pēteris Daknis forumā raksta: “Tieši bedrē pie/zem olām, nonāk tikai atrijas. Sākumā novēroju, ka mātīte cenšas atriju no bedres ar knābi izstumt, bet, tai trešo reizi ieripojot atpakaļ, likās mierā, tā kā diez vai varētu teikt, ka atrijām tur ir kāda īpaša nozīme, visticamāk, tās vienkārši netraucē.”

Ko viņi ēd, to vērotāji nosaka pēc pāris apēsto spalvām, kas mētājas ligzdā. Piemēram, tāda strīpaina, ko ornitologs Avotiņš atpazina kā peļu klijānu. Viņš raksta, ka ūpji barībā itin bieži izmanto plēsīgos putnus, var būt pat situācijas, kad arī lielo ērgļu mazuļus, bet tas gan esot reti.

Kā saka ornitolgs Jānis Ķuze, ūpji mielojas arī ar ežiem, žurkām un ūdens strupastēm.

Kāpēc viņu ēdienu mēs neredzam dzīvu vai vismaz atpazīstamu? Izrādās, ūpji piestāj plūktuvēs. Proti, ērtā vietā, kur viņi norauj medījumam spalvas, pirms aiznes to uz ligzdu. Andris Avotiņš raksta, ka tā mīl darīt arī vanagi, viņi uz ligzdu aizgādā tikai kailus kautķermeņus.

Tiem, kuriem naktī nenāk miegs, vairs nav jāskaita aitas. Ūpis visaktīvākais ir krēslas stundās, un tieši tāpēc uzstādītas nakts redzamības kameras. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti