Parasti jūras žagata ligzdo uz zemes, bet Ķeguma HES tā ir izvēlējusies ligzdot puķu dobē un puķu podā un tas ir visai unikāls un neparasts šīs putnu sugas ligzdošanas gadījums.
“Daugava ir viena no šīs sugas ligzdošanas vietām, tā kā pati teritorija nav liels pārsteigums. Tas, ka viņa ligzdo puķu podā, protams, ir interesants fakts, bet reizēm gadās tādas neparastas ligzdas,” atzina ornitologs, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.
Normāli jūras žagata ligzdotu uz zemes, bet putni, kas ligzdo uz zemes, mēdz izvēlēties arī kādas drošākas vietas, kas var būt māju jumti vai šajā gadījumā puķu podi.
“Latvijā kopumā mums pēdējais vērtējums ir kādi 45 līdz 80 pāri, tātad tas ir varbūt ne tik rets putns kā zaļā vārna, bet, salīdzinot ar citām sugām, retāks nekā jūras ērglis, piemēram,” pastāstīja Ķerus.
“Kopumā jūras žagata ir reti sastopama, un tas skaits ir gājis uz leju, jo viņai vajadzētu dabiski ligzdot arī piejūrā, kur, protams, ne tikai Daugavā, bet arī jūras piekrastē ir daudz atpūtnieku un braukātāju, un tur ne tikai jūras žagatai, bet arī citiem putniem kļūst arvien grūtāk,” skaidroja Ķerus.
AS “Latvenergo” vides aizsardzības vecākais speciālists Dainis Kanders pastāstīja, ka “mūsu darbinieki rūpējās, lai šie putni tiktu pēc iespējas mazāk traucēti, tika veikti dažādi pasākumi, lai putni justos ērti un droši. Šie pasākumi ir nostrādājuši, un pirms pāris dienām mazie jūras žagatas putnēni izšķīlās un devās jau prom savās patstāvīgās gaitās”.
Ķerus stāstīja, ka jūras žagatas mazuļi tāpat kā citi bridējputni “ir ligzdbēgļi, kas tieši to arī nozīmē - viņi izšķiļas, ātri vien apžūst un bēg prom no ligzdas”.
“Vienalga, vai tā ir jūras žagata vai kāds cits putns, pirmkārt, ir jāliek putni mierā, jāļauj viņiem mierīgi izligzdot un, otrkārt, ir šis novērojums jāreģistrē portālā dabasdati.lv, jo šobrīd tiek veidots visas Latvijas ligzdojošo putnu atlants, tātad šādu ligzdojošo putnu apzināšana mums ir būtiska,” atgādināja ornitologs.
