Vides fakti

Šīferis

Vides fakti

Kas iegūs labumu no depozīta sistēmas Latvijā?

Unikālā eksperimentā Botāniskajā dārzā pēta – vai kafijas biezumi var kļūt par vērtīgu mēslojumu

Pērn Nacionālais botāniskais dārzs iesaistījās eksperimentā, kas, iespējams, nākotnē izmainīs kafijas biezumu lietošanas tradīcijas. Pētnieki pārbauda kafijas biezumu izmatošanu dārzu mēslojumu vietā, un pirmās atziņas liecina, ka kafijas biezumi var samazināt kaitēkļu daudzumu, bet svaigus kafijas biezumus uz augu saknēm labāk nebērt, ziņoja raidījums “Vides fakti”.

Starptautiskās kafijas organizācijas dati liecina, ka 2018. gadā vislielākie kafijas cienītāji bijuši somi – tur viens cilvēks gada laikā spējis izbaudīt vairāk nekā 12 kilogramus aromātiskā dzēriena, tikmēr Latvijā kafijas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā 4 kilogrami kafijas gadā.  

Kafejnīcās un restorānos kafiju patērēs rūpnieciskos apmēros, tur kafijas biezumu ir daudz, un rodas jautājumss - kāpēc tiem kā dabiskam produktam būtu jānonāk atkritumu izgāztuvē. 

Kafijas biezumi ir 100% dabisks, graudains, bioloģiski noārdāms - kompostējams produkts. Atkarībā no apstrādes veida tas var saturēt fizioloģiski aktīvus savienojumus, kas var ietekmēt kompostēšanas procesā iesaistīto mikroorganismu aktivitāti, arī iedarboties uz augu sakņu sistēmu un ietekmēt augsni, norādīts eksperimenta aprakstā.

Iniciatīva nākusi no kafijas ražotāja SIA "Paulig Coffee Latvia". Uzņēmuma valdes locekle Margarita Aļabjeva-Vaišļa pastāstīja, ka ideja radās pirms vairākiem gadiem viņas dārzā, jo bieži vien, izdzerot kafijas tasi, paliek biezumi, “omīte stāstīja, ka ļoti labi zem rozēm der, ka gliemežu nav, un tad es sāku domāt - ir labi bērt zem rozēm vai nav labi bērt zem rozēm?”

Zinātniski Eiropā šis jautājums nav pētīts, tāpēc nolemts to pārbaudīt.

“Tiešām, man uzdeva jautājumu, pirms mēs sākām to eksperimentu, vai man nav bail, ja nekas neaug. Es teicu – burvīgi! Tātad nekas neaug! Tad mēs zināsim, ka kafijas biezumus mēs nedrīkstam bērt nekur,” atzina Aļabjeva-Vaišļa.

Pētījuma pirmā posma mērķis bija noskaidrot dažādu dārza kultūru reakciju uz augsnes bagātināšanu ar kafijas biezumiem, kā arī noskaidrot efektīvākos kompostēšanas paņēmienus.

Un tā Botāniskajā dārzā lauku sētā visu vasaru vilinoši smaržoja pēc kafijas - biezumos iesēti garšaugi, skābenes, kāposti, burkāni un citi labumi.

“Pirmajā dobē mums bija viens litrs kafijas biezumu uz kvadrātmetru. Tas ir – parasti kafijas biezumi, sajaukti ar zemi. Viens litrs kafijas biezumu, tie nav kaltēti, kādi ir, tādi ir, sajaukti ar augsni,” stāstīja Nacionālā botāniskā dārza vadītājs Andrejs Svilāns.

“Otrajā dobē mums ir pieci litri kafijas, trešajā dobē divi litri. Un, tad ceturtā dobe, kur ir viens litrs, bet tikai tad, kad augi jau bija sadīguši un tikai tad viņš ir pārkaisīts. Un ir kontroles dobe, kur nebija nekā,” par eksperimentu stāstīja Svilāns.

Pirmās atziņas -  acīmredzot uz to kultūraugu saknēm, kuriem mēs kaut ko labu gribam darīt, svaigus kafijas biezumus labāk nevajadzētu, atzina Svilāns.

Otrā atziņa – kafijas biezumi pašā sākumā bremzē augšanu, un tikai tad sāk sadalīties un pārvērsties par humusu, tāpēc labāk svaigus kafijas biezumus bērt nevis uz dobītēm, uz saknītēm, bet blakus uz celiņiem.

“Kas vēl bija interesanti, ka tiem pašiem kāpostiem, it īpaši sākumā, kamēr atkal šīs fizioloģiskās vielas nav sadalījušās, un vēl dažām kultūrām bija mazāk kaitēkļu,” atzina Svilāns.

Botāniskā dārza direktors apņēmies kafijas biezumu ietekmi pret kaitēkļiem pētīt arī nākotnē.

Viņš uzsver – ja kafijas biezumi ilgtermiņā spēs izskaust pesticīdu lietošanu piemājas dārzos, tad tas jau būs milzīgs solis veselīgākas, dabiskākas vides virzienā.

Plānots pamēģināt no kafijas biezumiem taisīt otrreizēju uzlējumu vai novārījumu un smidzināt virsū uz kāpostiem, uz tām dārza kultūrām, kur ir daudz kaitēkļu. Un paskatīties, kā ir, jo šī gada pieredze liecina, ka kaitēkļu kafijas dobēs ir mazāk, stāstīja Svilāns.

Lai cik litri kafijas biezumu augsnē tika iestrādāti, tas neietekmēja dārzeņu, augu garšu.

 “Baziliks garšo pēc bazilika, pētersīlis pēc pētersīļa un skābene pēc skābenes. Žēl. Palielināsim dozu!” smējās Svilāns.

Jau nākamgad Nacionālajā botāniskajā dārzā pētījums turpināsies.

 

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti