UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautas 50 teritorijas, kur kopumā atrodas 18,5 tūkstoši ledāju 66 tūkstošu kvadrātkilometru platībā.
Katru gadu tie zaudē aptuveni 58 miljardus tonnu ledus, kas atbilst Francijas un Spānijas kopējam gada ūdens patēriņam
un ir atbildīgi par gandrīz 5% no novērotā globālā jūras līmeņa celšanās.
Pat ja izdosies ierobežot temperatūras pieaugumu trešdaļā teritoriju, tai skaitā Kilimandžaro kalnā Āfrikā, ledāji atsevišķās vietās izzudīs līdz 2050. gadam, bet citur tos iespējams glābt.
Galvenais uzdevums ir ierobežot oglekļa izmešus un panākt, lai temperatūras pieaugums salīdzinājumā ar pirmsindustriālo periodu nepārsniedz pusotru grādu pēc Celsija skalas.
Eksperti uzsver, ka no pēdējiem astoņiem gadiem katrs bijis karstāks par jebkuru citu gadu pirms 2015. gada, un kopš 19. gadsimta beigām Zeme ir sasilusi par 1,1 grādu.
Tikmēr Ēģiptes pilsētā Šarm eš Šeihā sākusies Apvienoto Nāciju Organizācijas ikgadējā klimata konference. Konferencē paredzētas diskusijas par klimata izmaiņu zaudējumu un postījumu kompensēšanu vissmagāk ietekmētājām attīstības valstīm, ko neizdevās atrisināt iepriekšējā sanāksmē Skotijas pilsētā Glāzgovā. Šim mērķim paredzēts katru gadu novirzīt apmēram 100 miljardus eiro.
