Izņēmuma kārtā šoreiz bija atļauts ne vien satikties un doties pastaigā ar “Ulubeles” iemītniekiem, bet arī darbinieku uzraudzībā piedalīties viņu barošanā un pie reizes – uzzināt vairāk par šo astaiņu pārdzīvoto.
“Džīnu atveda uz patversmi, jo viņai sākās problēmas ar pakaļkājām. Viņa iet - apsēžas, iet - apsēžas. Tā problēma ar pakaļkājām attīstījās, līdz viņa vispār vairs nevarēja ar pakaļkājām kustēties. Varētu teikt, ka viņas bija principā paralizētas,” par vienu no patversmē mītošajiem suņiem stāstīja patversmes “Ulubele” administrators Kaspars Sardiko.
Pateicoties patversmes darbinieku un atbalstītāju pūlēm, Džīna atveseļojas, iemanījusies veikli pārvietoties un labprāt uzņem ciemiņus.
Sestdien vairums apmeklētāju ieradās ar dāvanām, lai iepriecinātu četrkājainos draugus.
“Bija doma šogad nevis rīkot komandām kādas parastās izpriecas, bet darīt kaut ko saistītu ar labdarību. Un šoreiz tā ir patversme,” pastāstīja jaunā basketbolista mamma Ilona.
Protams, dāvanu nekad nevar būt par daudz. Taču vēl vairāk par mantām “Ulubelē” tiek gaidīti atbildīgi cilvēki, kas gatavi uzņemties pastāvīgas rūpes par kādu no aptuveni 500 patversmes “astaiņiem”.
“Tas skaidrais mērķis mums ir tāds, ka ne ilgāk kā pēc 5 gadiem “Ulubelē" būs daudz vairāk prieku un mazāk bēdu, ka no patversmes mēs spēsim pārvērsties par dzīvnieku viesnīcu, par rehabilitācijas centru dzīvniekiem ar kinoloģijas skolu,” atzina patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.
“Ulubeles” vadītāja arī atgādina, ka dzīvnieka izvēle ir ne tikai atbildīgs solis jūsu dzīvē, bet arī milzīga cerība dzīvniekam iegūt pastāvīgas mājas un cilvēku, kuram uzticēties. Tāpēc šis solis nedrīkst būt mirkļa iegriba vai spontāns lēmums!
