Visi vienā namā dzīvojošie pieci suņi savulaik tikuši adoptēti. Pupa un Keris uz Latviju atceļojuši no Lietuvas, Rosija no Polijas, savukārt Berta un jaunpienācēja, 15 gadus vecā Zita, ir rīdzinieces.
Uzzinot par Zitas likteni, Gitai uzreiz bija skaidrs, ka suņukam ir jāpalīdz. Zita visu savu mūžu bija nodzīvojusi kopā ar mīlošu saimnieci. Taču pienāca diena, kad sirmgalve vairs nespēja par suņuku parūpēties, un Zita nonāca patversmē.
Lielāko dienas daļu Zita pavada, ērti ieritinājusies savā gultiņā. Viņa nav vienīgā seniore šajā namā. Arī Bertai šogad jau būs 14 gadi.
Pārējie trīs suņuki ir jaunāki. Pupas dzimtā puse ir Marijampole. Savukārt Keri Signe pārveda no Viļņas. Viņš ģimenē ienāca pirmais. Toties pēc Rosijas Signe un Uldis mēroja vēl tālāku ceļu, proti, uz Poliju.
Ja mājās ir tik daudz suņu, tad ir jāievieš arī sava kārtība. Katram šeit ir sava guļvieta un arī bļodiņa, no kuras citiem ēst ir aizliegts.
Signe un Uldis spriež, ka dažubrīd apkārtējie abus droši vien uzskata par mazliet ķertiem, jo kam gan normāliem cilvēkiem vajadzīgs tāds suņu bars..
Vai šis ir dzīvnieku limits šajā namā? Nebūt nē! Ja atkal pagadīsies kāds, kuram palīdzīga roka būs nepieciešama tikpat ļoti cik Zitai, arī viņam tiks plaši atvērtas šī nama durvis un saimnieku sirdis.
