Pundurezis Teodors pie Ievas nonāca pirms gada, kad kāda ģimene, kas ezīti bija iegādājusies savai atvasei, saprata, ka šis dzīvnieks nav īsti piemērots bērnam. Eži ir nakts dzīvnieki, tāpēc pa dienu viņi nealkst sabiedrības. Enerģija un vēlme komunicēt viņam rodas tikai naktī.
"Es tajā laikā biju ļoti sapriecājusies par ežiem. Sanāca, ka izdevās satikt šo ģimeni un saprast - labi, ka viņam termiņš beidzies vienās mājās, bet viņš varētu atceļot uz nākamajām," stāsta Ieva.
Pirms eža iegādes Ieva bija apskatījusi daudzus video par ežiem un lasījusi par citu ežu saimnieku pieredzi, tomēr īstās zināšanas un prakse nāca tikai tad, kad ezis jau bija pārvests mājās.
"Likās, ka visi ezīši ir tādi, kā rāda "YouTube" videoklipos, kuriem patīk, ka kasa puncīti, kuri skrien savos skrejriteņos, kurus var mierīgi nofotografēt, peldas vannā un ir mīlīgi," stāsta Ieva.
Teodoram gan nepatīk, ja viņu fotografē. Viņam nepatīk dienas gaisma, un viņu ir ļoti grūti noturēt vienā punktā.
Ezis ticis arī atrādīts veterinārārstam, kurš konstatēja, ka Teodors ir mazliet par apaļu. Ieva atradusi risinājumu, taču ežukam tas nav gājis pie sirds.
"Vienu brīdi visi dzīvokļa biedri nolēmām pievērsties aktīvai eža nodarbināšanai, jo viņš ir nedaudz apaļīgs. Nopirkām superdārgu skrejriteni, jo Latvijā nevar tādus nopirkt, tie jāpērk no ārzemēm. Lai arī veselu nedēļu pēc videoklipiem un padomiem centāmies viņu pieradināt pie skrejriteņa, viņš aizvien ir ļoti mierīgs, negribīgs, gulošs un pavisam sportot nemīlošs," skaidro Ieva.
Savukārt kaķenīte Viskijs pie Ievas nonāca pirms pusgada, kad kādā vasaras pēcpusdienā, dodoties ar draugiem pastaigā, viņi krūmos sadzirdējuši kāda maza kaķēna raudas.
"Sākās negaiss. Mums it kā bija žēl kaķīša, bet mēs viņu tur atstājām. Pēc negaisa mēs atkal aizgājām vienā kafejnīcā pasēdēt, un viņš joprojām bija krūmos. Un tad mēs sapratām, ka tā varbūt ir zīme, ka kaķim vajag mājas, un tā viņš ļoti ātri atceļoja pie mums. Pilnīgi vesels," norāda Ieva.
Savu vārdu – Viskijs - kaķenīte ieguva it kā pa jokam. Neviens līdz galam neticēja, ka Ieva ņems kaķēnu savā aizgādībā, bet, laikam ejot, apkārtējie pie vārda Viskijs bija tā pieraduši, ka kaķenītei tas arī palicis.
Šobrīd Viskijs un Teodors savā starpā itin labi spēj saprasties, un Ieva ir bezgala priecīga, ka tieši viņa ir tā, kas spējusi šīm dzīvībiņām sniegt palīdzīgu roku un rūpes brīdī, kad viņiem tas bija visvairāk nepieciešams.
"Mēs ik pa brīdim smejamies, ka dzīvoklis, kur dzīvoju, ir kļuvis par vietu dzīvniekiem, kuri ir pazuduši," smejas Ieva.
