Skaidri redzams, ka tas kļūst plānāks, – arvien vairāk sāk atklāties klintis, uzsvēra glaciologs Andreass Boders.
“Pirms pieciem gadiem bija redzama tikai augšējā klints. Īsā laikā ledājs lejā ir zaudējis no 10 līdz 20 metriem biezu kārtu. Ledāja vārti ir atkāpušies,” stāstīja ledus pētnieks.
Zinātnieki informēja, ka ledus kušana turpinās pat septembra beigās, un pat vēsās vasarās un ziemā uzkritušais sniegs nekompensē zaudējumus.
Silvretta ledājs atrodas divarpus līdz trīs kilometru augstumā, un patlaban tikai tā augšgalā ir saglabājusies apmēram 70 centimetrus bieza sniega kārta.
Pētnieki informēja, ka šī parādība nav unikāla un līdzīgi procesi notiek arī citur pasaulē. Piemēram, trīs Islandes lielāko ledāju tilpums kopš 1995. gada samazinājies par 250 kubikkilometriem jeb septiņiem procentiem. Šie procesi var mainīt zemju mikroklimatu un paaugstināt okeāna līmeni.
