Nogāzts ne tikai meža apaugums Ķemeru Nacionālā parka teritorijā, ceļa Milzkalne - Klapkalnciems malās, bet arī reiz īpaši stādītas bērzu un liepu, smiltsērkšķu, ceriņu rindas. Nu arī izrādījies, ka iecerētajai ceļa Kuldīga – Tukums rekonstrukcijai ir traucējuši no ceļa visai atstatu auguši pamatīgi ozoli.
Ķemeru parka teritorijā iespējamā zāģēšana tika saskaņota arī ar parka speciālistiem, bet Tumes un Irlavas pagastu teritorijā pieticis ar formālu saskaņojumu pašvaldībā.
Tumes un Degoles pagastu pārvaldes vadītāja Lidija Legzdiņa skaidroja, ka bērzi un citi koki nocirsti tāpēc, ka tiek plānota Kuldīgas ceļa rekonstrukcija no Lauktehnikas rotācijas apļa līdz pat Sātiem. Viņa skaidroja, ka autoceļu zemes nodalījuma joslu platumi ir dažādi, un koki un krūmi tiek nocirsti, lai ceļa rekonstrukcijas laikā varētu ierīkot grāvjus.
“Latvijas Valsts ceļu” speciālisti apgalvo, ka šiem zāģēšanas darbiem bijis kokkopja jeb arborista saskaņojums arī tur, kur tie pildījuši aizsargstādījumu funkciju. Nu tur ir tikai celmu rindas.
Tā līdz šim ainaviskajā Sātu pusē savulaik ar īpašiem stādījumiem ieskautās autobusu pieturas nu ir apcirstas kailas un atstātas vēju varā. Piemēram, Vecmoku pusē nozāģēti īpaši stādīti un ainaviski veidoti koki.
Savulaik jau ceļmalu stādījumi bija veidoti ne tikai ainaviskajam skaistumam, bet arī tāpēc, lai pasargātu ceļus no vējiem, no aizputināšanas ziemā. Šoziem, piemēram, Sēmes un Zentenes pagastā, kur arī ceļmalās izcirsti koki, vietām pašvaldība nespēja ceļu iebrauktuves iztīrīt – tikko notīrītas, tās kailā laukā tika atkal aizpūstas ciet.
Aizaugušas ceļmalas var traucēt ūdens attecei no ceļa, kā arī apdraudēt autobraucēju drošību. Šos darbus, rīkojot izsoles internetā, uztic citām firmām, kuru vienīgā samaksa – iegūtā koksne.
