Mežus ļoti bieži dēvē par planētas plaušām, kas absorbē ogļskābo gāzi un mazina klimata izmaiņu postošās sekas. Nozīmīgākie ir tropu meži, bet Āfrikā un Dienvidamerikā cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā to platība būtiski samazinās.
Piemēram, Ugandā mežu platība 30 gadu laikā ir sarukusi no 24% līdz 8%. Vides aizstāvji Zemes dienā aktīvi iesaistās to atjaunošanā. Kāda 16 gadus veca aktīviste izvirzījusi mērķi 10 gadu laikā organizēt miljons koku iestādīšanu.
Līdzīgus pasākumus vides aktīvisti īsteno arī Brazīlijā. Kāda noplicināta kalnu nogāze Riodežaneiro apkaimē apstādīta ar vairāk nekā 40 dažādām vietējo augu sugām.
Tomēr tas ir tikai piliens jūrā, jo organizācija "Global Forest Watch" ziņoja, ka pasaules tropu joslā 2020. gadā izcirsti 12 miljoni hektāru mežu.
Pirmo reizi Zemes dienu atzīmēja 1970. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Plašā akcija ASV notika kā pretreakcija uz 1969. gada janvārī notikušo lielo naftas noplūdi Santa Barbaras kanālā Kalifornijā. Toreiz melnais naftas plankums virs okeāna izplūda 56 kilometru garumā un nogalināja tūkstošiem putnu, zivju un jūras zīdītāju.