“Es talkoju jau ļoti sen un rīkoju talkas kopš 2002. gada. Un tiem, kas ir aizmirsuši – situācija toreiz un tagad ir pilnīgi atšķirīga. Toreiz Šmerlī pat lāga ieiet nevarēja, ik pa diviem metriem bija kaudzes. Biķernieku mežam nevarēja cauri iziet – kaudžu kaudzes, sadegušas automašīnas. No Šmerļa meža vien iznesām piecas sadegušas mašīnas, nemaz nerunājot par vannām un podiem. Situācija ir ļoti uzlabojusies,” gandarījumu pauda Jaunzeme.
“Bet mēs gribam cerēt un sagaidīt, ka Latvija kādu dienu būs absolūti tīra. Šis tīrības un zaļuma etalons mūsos pamazām jau sāk iesēsties kā prasība. Jā, bet es biju cerējusi, ka būs labāk. Man bija klusa cerība, ka tās vietas, kas tika satīrītas, vairs nekad netiks piemēslotas. Diemžēl tas nav piepildījies. Bet es domāju, ka tam vienkārši vajag ilgāku laiku,” norādīja Lielās talka rīkotāja.
Aktīvi talkai gatavojas Latgalē
Rita Butkeviča no Ilūkstes novada Šēderes pagasta arī šogad ir pieteikusi savu talkošanas vietu. Ģimene iegādājusies zemi, kur atrasta bedre ar gadu gadā sakrātiem atkritumiem, kas bija jau aizauguši. Sākumā ir no bedres savākti atkritumi, iesaistoties arī abām jaunākajām meitām, tad savāktais tika šķirots, tā esot vieglāk, stāsta Rita. Ģimenē šāda talkošana un apkārtnes sakopšana notiek nepārtraukti.
“Sākumā ratos likām, tagad uz velosipēda stūres, tā talkošana sākās. Vīram ir daudz zemes, ceļmalas tiek sakoptas- no viņas puses zālīti nopļaut, mēs savācam visus gružus, jo, kad brauc mašīnas, viņas daudz ko izmet, bet varam arī atrast pilnus maisus, it kā liekas, ka visiem ir mistkastes, bet vienalga tiek atvests uz izmests,” saka Rita Butkeviča.
Katru gadu strādājot, var redzēt arī rezultātu, atkritumu paliek mazāk. Rita vecākajai meitai jau ir 20 gadu, Rita sāka talkot, kad viņa bija maziņa un vēl nebija šādu Lielo talku. “Un no tā laika paliek tīrākas un tīrākas malas, prieks man par to, vismaz mūsu pusē, kur es dzīvoju bet, kad brauc tālāk, vienalga redzi, ka mežmalā ir vis kaut kas. Talkot un talkot mums vēl!”.
To, ka darba vēl ir daudz, un daļa cilvēku uzskata, ka daba ir vieta, kur vest un noglabāt sev nevajadzīgo, apliecina arī Aldonis Utināns, kurš ir Latvijas Valsts mežu Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs.
Dienvidlatgales reģionā aizvadītajā gadā no meža izveda 760 kubikmetrus atkritumu, iztērējot ap 25 tūkstošiem eiro. Lielajā talkā cilvēki tiek aicināti sakopt mežu Daugavpils piepilsētā, kas ir nevien iecienīta pilsētas atpūtas un pastaigu vieta, bet vieta, kur krājas atkritumi un veidojas arī stihiskās izgāztuves.
“Mēs būsim mobili, mums būs vairākas automašīnas, ceram sakopt diezgan lielu teritoriju, apmēram līdz tūkstotis hektāriem,” stāsta Dienvidlatgales reģiona mežkopības vadītājs Utināns. Par to, ka talkojot būs pulcēšanās, nav jāuztraucas. Meža platība ir liela, kur diemžēl atstātas cilvēku liecības par negodprātīgu būšanu mežā.
“Tā ir diezgan liela teritorija, tāpēc nevajag iet vienam pēc otra, tāpat kā sēņotāji mežā, viņu ir daudz, bet distance starp viņiem ir liela. Talkošanas laiki no pulksten desmitiem, visi paspēj izgulēties, iedzert rīta kafiju un apmēram līdz trijiem.”
Lielajā talkā iesaistās arī pašvaldības, tā, piemēram, Balvu novada Krišjāņu pagastā šīs nedēļas darbu plānā bija iztīrīt upes gultni Staburagā, kas ir iecienīta atpūtas vieta, sakopt kādas daudzdzīvokļu mājas apkārtni un sašķirot atkritumus pagasta teritorijā esošajos kapos.
“Šis gan ir tāds kā problēmjautājums, ka gadu gadiem ir krājušās sveces, cilvēki met, kur grib, šobrīd pie šī ļoti strādājam un esam novietojuši atkritumu šķirošanas konteinerus, tas, kas ir vidē, to mēs savācam, un tas būs lielākais padarītais darbs. Savukārt Mežupes māja ir nomaļus, nav pagasta centrā, bet arī šeit bija vajadzīgs ierosinātājs, lai sakoptu, un tad to esam iesākuši un izdarīsim” stāsta Krišjāņu pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Socka-Puisāne.
Situācija ar atkritumiem un cilvēku paradumu maiņu, izmest atkritumus, kur pagadās, ir ļoti dažāda arī Krišjāņu pagastā. “Gan apzinīgāki kļūstšķiro, lielākajai daļai ir noslēgti līgumi par konteineriem, tomēr problēmas arī ir, atrodam dažādās ceļa malās, mežos izsviestus maisus, tur noteikti aizved tie, kuriem nav šo konteineru," norāda Socka-Puisāne.
Gan visu šo nedēļu, gan arī šodien, Lielajā talkā cilvēki sakops savu apkārtni, aicinot, par tīrību domāt katru dienu un mainīt paradumu sev nevajadzīgo izmest dabā, tur veidojot stihiskas izgāztuves.
KONTEKSTS:
Lielajai talkai šogad ir pieteikušās 118 no 119 Latvijas pašvaldībām. Dalībai talkā nav pieteikusies tikai Carnikava, jo novadā nav piesārņotu vietu, kuru sakopšanā būtu nepieciešama sabiedrības līdzdalība.
Lielā talka saistībā ar ārkārtējo situāciju tika pārcelta no šā gada 25. aprīļa uz 16. maiju, piedāvājot jaunu talkošanas iespēju – organizēt savas individuālās solo, duo un ģimenes talkas.
Ārkārtējā situācija Latvijā Covid-19 dēļ pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - tai skaitā atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci. Ierobežojumu atvieglojumi stājušies spēkā no 12. maija.
