Pirātu Laura ieraudzījusi Slokas dzīvnieku patversmes sociālā tīmekļa lapā. Iesākumā nemaz nav pat ievērojusi, ka kucēnam trūkst vienas ķepas.
"Vispirms bija bilde. Vispirms bija ne tādas, ko parasti saka par kucēna acīm – kaut ko prasošas vai lūdzošas. Drīzāk tādas bēdu pilnas, bēdu pilnas un nekam vairs neticošas. Mēs sapratām, ka šādām actiņām ir jābūt ģimenē," skaidroja Pirāta saimniece.
Patversmē vācu aitusuņu šķirnes kucēns bija nonācis no kādas audzētavas ar ļoti satraumētu ķepu. Kā kāja tika savainota, nav zināms. Skaidrs vien tas, ka suns laikus nav saņēmis pienācīgu veterinārārsta palīdzību.
"Tāda ķepa, kā viņam bija, nekļūst vienā dienā," sacīja Laura, pieļaujot, ka kucēnam, iespējams, bijusi brūce. Ķepa bija tik ļoti satraumēta, ka to vairs nevarēja glābt.
Droši vien tāpēc, ka divus mēnešus mazais kucēns savā dzīvē jau bija izgājis cauri tik daudziem pārbaudījumiem, Pirāts uzreiz nesaprata un pat necerēja, ka ir nonācis īstajās mājās.
Laura atcerējās: "Viņš bija tāds, ka tu viņu noliec, un viņš sēž. Viņš necentās kaut kur aizskriet un iepazīt visus pagalma kaktus, stūrus. Sēdēja. Un man likās, ka viņš gaida kādu nākamo dzīves uzmetienu..."
Viņa turpināja: "Man ir fotogrāfija, kāds viņš ir pirmajā atvestajā dienā. Vispār viņa acu skatiens un seja, un jau pēc trim dienām pilnīgi cits suns. Jo varbūt tajā trešajā dienā, vēl arvien esot tajā pašā vietā, pie vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, viņš saprata, ka te tad es būšu uz palikšanu."
Laura atzina, ka, pieņemot savās mājās Pirātu, pamatīgi vīlusies vairākos cilvēkos, kuri nav sapratuši, bet apšaubījuši viņas izvēli. Saimniece atstāstīja: "Pirmajā dienā daži cilvēki, kad uzzināja par Pirātu, man arī teica - oi, kā tu tagad tā? Un es īsti nesapratu jautājumu. Man pat nepatika – kā tā? Kas būs savādāk? Nu, viņam taču trīs kājas. Nezinu... Varbūt es tam jau biju sagatavojusies. Es biju apskatījusies video, kā trīskājaini suņi piedalās sacensībās un uzvar. Un dzīvo skaistu suņa dzīvi. Foršu."
Lai arī Pirātam ir regulāras mācību stundas kinologa vadībā, Laura nekaļ plānus, kā viņas suns nesīs mājās dažādu sacensību kausus un medaļas: "Man pietiks ar to, ja viņš būs ar mums. Ja viņš sargās mūs visus un uzskatīs par savām mājām visu savu dzīvi," sacīja Laura.
Pirāts Laurai nav pirmais suns, kurš paņemts no patversmes, un saimniece nebaidās, ka var suņuku izlutināt. Laura ne pret vienu mājas mīluli nav izturējusies kā pret bērnu. Viņas princips – bērni ir bērni, bet suņi ir suņi. Taču visi kopā ir liela ģimene, kas var sniegt Pirātam mīlestību un skaistu dzīvi.
