Trešdaļa kūdras ieguves vietu pēc izmantošanas palikušas degradētas

Kopumā Latvijā ir 18 000 hektāri (ha) degradētu kūdrāju, kas ir 36% no visām kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām Latvijā, noskaidrots Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “LIFE REstore”. Šādas teritorijas rada siltumnīcefekta gāzu emisijas.

“LIFE REstore” degradēto kūdrāju inventarizācijā identificēti, analizēti un pētīti tie degradētie kūdrāji, kuros notikusi kūdras ieguve, tomēr tā ir tikai daļa no degradētajiem kūdrājiem. Latvijā ir daudz kūdrāju dažādās degradācijas pakāpēs, kuros veikta nosusināšana, lai tos izmantotu lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā un kuri netika iekļauti šajā inventarizācijā.

Trešdaļa - degradēti kūdrāji

Teritorijas, kur savulaik pārtraukta vai pabeigta kūdras ieguve, bet nav veikta rekultivācija, rada siltumnīcefekta gāzu emisijas,  tādējādi ietekmējot klimatu.

Liela daļa šo teritoriju nav dabiski atjaunojušās gadu desmitiem.

Tāpēc tām esot jāplāno mērķtiecīga apsaimniekošana, izvēloties piemērotāko rekultivācijas veidu, līdzsvarojot vides, klimata un ekonomiskos aspektus.

Analizējot kūdras ieguves ietekmētās teritorijas Latvijā 50 179 ha platībā, noskaidrots, ka:

  • 36% jeb 18 010 ha uzskatāmi par degradētiem kūdrājiem, kuru īpašnieki galvenokārt ir valsts un pašvaldības;
  • 30% (15 008 ha) platībā šobrīd notiek kūdras ieguve, pēc kuras atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem teritorijas īpašnieks pieņems lēmumu par tās turpmāku izmantošanu un rekultivācijas veidu, pārveidojot to no derīgo izrakteņu ieguves teritorijas citā zemes izmantošanas veidā;
  • 5% (2 380 ha) – pašatjaunojušies kūdrāji, kur notikusi purvam raksturīgās veģetācijas dabīga atjaunošanās, kas, kā noskaidrots inventarizācijā, iespējama tikai tad, ja ir pietiekams ūdens līmenis un palikušā kūdras slāņa biezums kūdrājā;
  • 14 % (7 110 ha) – izveidojušās / mērķtiecīgi izveidotas ūdenskrātuves, applūdušas teritorijas;
  • 14 % (6 823 ha) – ieaudzis / mērķtiecīgi izveidots mežs;
  • 1 % (363 ha) – izveidojušās vai iekoptas pļavas;
  • 0,5 % (266 ha) – apbūvētas teritorijas;
  • 0,4 % (219 ha) – teritorijas, kur notiek ogu ražošana.

Tātad vairāk nekā trešdaļa kūdras ieguves ietekmēto teritoriju uzskatāma par degradētiem kūdrājiem, kuriem nepieciešama mērķtiecīga, ilgtspējīga apsaimniekošana.

Degradētie kūdrāji - visā Latvijā

Nav iespējams izdalīt atsevišķas degradētu kūdrāju būtiskas koncentrācijas zonas. Daudz degradētu kūdrāju atrodas Latvijas pierobežas zonās, kā arī lielas šādas teritorijas atrodas Rīgas tuvumā.

Kopumā degradēti kūdrāji atrodas 72 Latvijas novados un divās republikas pilsētās – Rīgas un Jūrmalas administratīvajās teritorijās. Degradētā kūdrāja platības katrā novadā var būt atšķirīgas – no viena hektāra un mazāk līdz pat vairākiem tūkstošiem hektāru, jo viens degradēts kūdrājs var atrasties vairāku novadu administratīvajās teritorijās.

Mazākās identificētās teritorijas ir apmēram 2 ha platībā, bet lielākā kūdras ieguves ietekmētā teritorija ir 5 100 ha – Sedas tīrelis.

Latvijā ir 25 degradēti kūdrāji, kas atrodas dažādu kategoriju īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un vēl 21 degradētais kūdrājs atrodas šādām teritorijām tuvāk par vienu kilometru. Tātad

26% no degradētajiem kūdrājiem atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to tuvumā.

Tajos degradētajos kūdrājos, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā turpmākas apsaimniekošanas veids būtu plānojama renaturalizācija, norāda Dabas aizsardzības pārvalde.

Kūdrāju veģetācijas inventarizācijā noskaidrots, ka nosusinātajos kūdrājos pēc kūdras ieguves pie noteiktiem apstākļiem atsākas purva augu ieviešanās, ļaujot izdalīt 14 veģetācijas attīstības iespējas.

Tāpat noskaidrots, ka palikušā kūdras slāņa biezums bijušajos kūdras ieguves laukos ir vidēji no 1,4 līdz 2,5 metri, bet, piemēram, Ķoniņu purvā Burtnieku novadā palikušā kūdras slāņa biezums sasniedz pat 7,7 metrus. Tajos degradētajos kūdrājos, kur palikusi kūdra rūpnieciskai ieguvei nepieciešamā apjomā, kā piemērotākais turpmākas izmantošanas veids pirms to rekultivācijas būtu apsverama kūdras ieguve, lai nodrošinātu kūdras resursu racionālu izmantošanu.

Ko darīt ar degradētajiem kūdrājiem Latvijā?

Degradētie kūdrāji 18 010 ha platībā izveidojās galvenokārt pagājušā gadsimta 90.gados, kad, atjaunojot valsts neatkarību, mainījās sociālekonomiskā situācija un zemes īpašnieki, tad daļa kūdras ieguves uzņēmumu pārtrauca savu darbību.

Daļā no bijušajiem kūdras ieguves laukiem joprojām ir palikusi kūdra rūpnieciskai ieguvei nepieciešamā apjomā un kā atbilstošākais turpmākas izmantošanas veids būtu apsverama kūdras ieguve. Savukārt degradētajos kūdrājos, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, būtu plānojama kūdrāju renaturalizācija, norāda Dabas aizsardzības pārvaldē.

Projektā “LIFE REstore” sagatavo rekomendācijas izstrādātu kūdras lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai – pētīti septiņi Latvijas apstākļiem piemērotākie degradētu kūdrāju rekultivācijas veidi, vienlaikus analizējot to ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomiem:

  • Renaturalizācija jeb teritorijas atgriešana dabai, atjaunojot purva mitruma režīmu un veģetāciju, tādējādi veicinot kūdras rašanos un uzkrāšanos;
  • Apmežošana – gan meža ieaudzēšana ilgtermiņā, gan apaļo kokmateriālu un enerģētiskās koksnes – biokurināmā ražošanai;
  • Aramzemes ierīkošana lauksaimniecības kultūru audzēšanai;
  • Ogulāju audzēšana (lielogu dzērvenes un krūmmellenes);
  • Paludikultūru audzēšana – purva augu audzēšana biomasas ražošanai;
  • Ūdenskrātuvju izveide;
  • Ilggadīgo zālāju ierīkošana.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti