Traucējot ronēnu atpūtu piekrastē, var apdraudēt to dzīvību

Ja ronēni nevar atpūsties piekrastē vairāk nekā divas dienas, tad to dzīvībai draud briesmas, Latvijas Radio stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne.

Neraugoties uz ikgadējām DAP kampaņām ar aicinājumu netuvoties no jūras izskalotiem ronēniem, šopavasar sociālos tīklus atkal pārpludina attēli ar cilvēkiem, kas krastā esošajiem ronēniem pievērsuši pārlieku lielu uzmanību. Cilvēki iet tiem klāt, mēģina noglaudīt un pabakstīt. Gabrāne uzsver, ka šāda uzmanība dzīvniekiem ir traucējoša.

Viņa skaidro, ka mazie ronēni iznāk ārā no ūdens pagulēt, pasildīties un uzkrāt spēkus, jo, ja roņi nevar atpūsties, tad salst. Ja nevar atpūsties divas dienas, tad nav spēka sevi sasildīt, uzturēt un baroties, dzīvībai draud briesmas. "Katram cilvēkam ir jāpadomā, vai viņa pašbilde ir tā vērta, lai mazo ronēnu mocītu," uzsver Gabrāne.

Dabas aizsardzības pārvalde ir arī aicinājusi Ventspils pašvaldības policiju veikt papildu patruļas gar jūras piekrasti, kur uzturas jaunie ronēni. Pārvalde skaidro, ka ronēni jūras krastā var būt līdz pat aprīļa beigām, jo roņu mātītēm dzemdības noris dažādos laikos.

Šopavasar Latvijas piekrastē izskalots daudz roņu mazuļu, taču tiem nevajadzētu tuvoties, tāpat vajadzētu atturēties no pastaigām gar jūru ar suņiem.

Pārvaldes eksperts Valdis Pilāts pieļauj, ka ronēni līdz Kurzemes piekrastei nokļuvuši no Igaunijas. Martā un aprīlī pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem. Ievērojamais aukstums, kas Baltijas valstis skāra šajā ziemā, vedina domāta, ka Latviju šie ronēni sasnieguši uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukaudu slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī – visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.

Nekādā gadījumā nedrīkst roni aiztikt vai pārvietot – ronis var iekost. Roņu mazuļus nedrīkst arī barot – zivis šāds mazulis vēl neēd. Ja ronēns izskatās novārdzis vai pat ievainots, jāzvana Dabas aizsardzības pārvaldei pa tālruni 29198590. Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Lai palīdzētu novērtēt roņu mazuļu stāvokli, visbiežāk apmeklētajās Latvijas piekrastes teritorijās tiek izvietoti arī informatīvi plakāti.

Šajā periodā, pastaigājoties pa pludmali, ļoti būtiski pieskatīt arī savus četrkājainos draugus. Tie nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos draudus, tos sakožot. Tādēļ pastaigu laikā savus mīluļus ieteicams vest pavadā. Turklāt jāatceras, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas slimību, ar kuru var inficēties arī kodējs.

Atrastu mirušu roņu gadījumā jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti