Četri Ādažu novadā esošie ezeri pašvaldības valdījumā nodoti 2014. gada 18. jūnijā. Lai noskaidrotu, kādi ir zivju resursi un to barības bāze, pagājušajā gadā Mazajā Baltezerā, bet šovasar Lielajā Baltezerā strādāja “Vides risinājumu institūta” pētnieki.
“Ezers ir ar augstu ražību. Kā potenciāli ražīgs lauks, ja mēs runājam lauksaimniecības terminoloģijā, bet nu mazliet cilvēka ietekmēts,” stāstīja “Vides risinājumu institūts” vadošais pētnieks Matīss Žagars.
“Cilvēki - gan maluzvejnieki, gan makšķernieki tās zivis ņem ārā, un tas ietekmē visu ekosistēmu. Viss process mijiedarbojās, un tas galarezultāts ir tāds, ka potenciāli tur varētu būt daudz plēsīgās zivis, kas interesē cilvēkiem, bet realitātē viņas ir maz un maziņas,” skaidroja Žagars.
Salīdzinot ar citiem ezeriem, zivju Lielajā Baltezerā esot daudz, un papildus mazuļu ielaišana, vismaz pašreiz nav nepieciešama. Lai ezeru sakārtotu, jāizbūvē infrastruktūra makšķerniekiem un jāievieš vienotas licences, kas daļēji aizbaidīšot arī nelegālo lomu tīkotājus. Līdztekus jāizvērš arī vienota cīņa ar maluzvejniekiem.
Puse no Lielā Baltezera atrodas Ādažu novada, bet puse Garkalnes novada valdījumā, un, lai gan abu pašvaldības policiju rīcībā esot aprīkojums, reidi notiek nesaskaņoti un neregulāri.
“Garkalnes novada dome ir pietiekami elastīga, un varēs sadarboties arī ar Ādažu novada domi. Ar kopīgu policijas darbu varētu šos jautājumus risināt. Protams, tur ir arī citi aspekti, piemēram, policijas darba laiks utt., bet tas ir risināms jautājums,” atzina Garkalnes novada domes projektu vadītājs Klāvs Zīberts.
“Lietderīgi būtu tādi brīvprātīgie inspektori, kas dzīvo pie ezera, kas zina tās vietas, kur notiek tā maluzveja, kādā laikā nāk… Arī tādus iesaistīt,” piebilda Ādažu novada hidromeliorācijas inženiere Mārīte Groza.
Paredzēts, ka ekspluatācijas noteikumus Lielajam Baltezeram abas pašvaldības apstiprinās līdz gada nogalei. Pēc tam tie jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
