Lai tiešsaistes kamerā skatītājiem būtu vieglāk atšķirt Zīli no Ozola un saprast, kurš no pāra atrodas ligzdā pie 7.aprīļa naktī izdētās olas, jāskatās uz melno stārķu knābjiem un kājām. Ozola sarkanā knābja vidū ir pelēks plankums, savukārt Zīles kājas ir tievākas un pelēcīgākas par partnera kājām.
Dažu dienu laikā pēc Lieldienām stārķu ģimene piedzīvojusi vairākus spilgtus notikumus, sākot no tēviņu kaujas un riesta līdz pat pirmās olas sagaidīšanai un ligzdas iekārtošanai. Pērn 2013.gadā atrastajā ligzdā izauga divi mazuļi.
Tēviņu cīņas laikā par vietu palikšanu ligzdā abi kaušļi izvēlās no tās, kurai sekoja zaudētāja aizlidošana
Arī Zīles un Oskara iepazīšanās mirkļus un pārošanos fiksējušas modernās tehnoloģijas
Abu negredzenoto melno stārķu ligzda atrodas Zemgalē, tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Putni ligzdu sāka apdzīvot marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas palīdzēja izvietot Jānis Rudzītis, Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers.
Tikmēr pienākušas pēdējās dienas, lai notiktu brīnums un ar tiešsaistes kameru aprīkotajā jūras ērgļu ligzdā mātīte Durbe izdētu trešo olu, kas aizvietotu 18.martā vārnas vienu izēsto un otru apskādēto. Viena ola tika izdēta 9.martā, otra 12.martā, to perēšanas termiņš - 38 dienas noslēgtos no 16. līdz 19.aprīlim. Savukārt 7. un 9.aprīlis ir visvēlākie datumi, kad Latvijā fiksēta jūras ērgļu olu izdēšana.
Jūras ērgļu tēviņš Roberts 18.marta rītā atstāja 18 minūtes nepieskatītu ligzdu, ko izmantoja vārna
