Tiešsaistē redzamajās ligzdās - pirmās olas un mazuļi

Latvijas Dabas fonda novērotajās putnu ligzdās atsevišķiem pāriem parādījušās pirmās olas un atvases. Jūras ērgļiem Durbē izšķīlies jau otrais mazulis. Savukārt melnā klija, kuru dabas tiešraides kamerās var vērot pirmo gadu, izdējusi pirmo olu. Tikmēr ūpja ligzdā jau otro sezonu saimnieko vientuļš tēviņš.

Latvijas dabas fonda novērotajās putnu ligzdās pārādījušās pirmās olas un atvases.Sintija Ambote
Dabas novērojumu tiešsaistes kamerās redzamas deviņas dažādu putnu ligzdas. Trijās no tām patlaban jau izdētas olas. Turklāt vispopulārākajā ligzdā - Jūras ērgļa mītnē Durbes novadā - ir izšķīlušies pirmie divi mazuļi. Ligzdā vēl ir viena neizšķīlusies ola.

“Olas ir izdētas arī vistu vanaga ligzdā. Tas ir Rīgas vanags, īsts urbānais putns, kas ligzdo industriālajā teritorijā. Vanagi šobrīd perē četras olas. Mēs sagaidām, ka tās varētu šķilties aprīļa beigās,” stāstīja Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze.

 Savukārt trešā ligzda ar olām šogad ir pārsteigums. “Tā ir melnā klija, kas mums pašiem ir salīdzinoši svešs putns. Šogad pirmo reizi uzlikām kameru pie ligzdas Kurzemē, sagaidījām abus putnus atpakaļ, un jau šonedēļ ligzdā tika iedēta pirmā ola. Gaidām, ka tuvākajās dienās tur varētu parādīties vēl olas,” norādīja ornitologs.

Arī mazā ērgļa ligzdā jau rosās abi putni. Daļā ligzdu gan vēl nav uzsākta ligzdošana, vai arī olas varētu parādīties tuvākajā laikā, kā tas ir zivjērgļa ligzdā. Tiesa, vēl ir pāragri spriest, vai ligzdošana kopumā Dabas fonda novērotajās vietās ir sekmīga.

"Par sekmīgu ligzdošanu varam nosaukt tad, ja jaunie putni jau ir atstājuši ligzdu. Līdz šim varam uzskatīt, ka mums ir normāla tiešsaistes kameru sezona, kur vienā daļā olas ir iedētas un citā daļā ligzdu to, visticamāk, arī nebūs. Piemēram, ūpja ligzda mums jau trešo gadu ir bez iedētas olas. Gan šogad, gan pagājušajā gadā tur saimnieko vientuļš tēviņš, kurš nevar atrast sev partneri, un līdz ar to tur nekas nenotiks šogad,” skaidroja Ķuze.

Šopavasar līdz ar ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī visa ikdienas dzīve pārcēlusies tiešsaistē. Iespējams, tādēļ arī dabas tiešraižu skatītāju pulks ir lielāks, piemēram, jūras ērgļa ligzdu brīžiem vēro pat 500 skatītāju vienlaikus, kas ir augsts rādītājs, vērtēja ornitologs. Tāpat vēl maijā plānots atsākt arī pērn uzsākto zemūdens tiešraides kameras darbību nēģu nārsta vietā.

“Gaidām, kad ūdens līmenis būs tāds, lai šo kameru arī varam palaist ēterā. Ja viss notiks, kā plānots, to darīsim maija pirmajās dienās, jo nēģu nārsts parasti notiek maija vidū. Viss atkarīgs no gaisa un ūdens temperatūras, bet parasti tas notiek ap laiku, kad zied ievas,” skaidroja Ķuze, papildinot, ka vienu no dabas tiešraides kamerām ir skārušas tehniskas problēmas. Proti, melno stārķi vēl nav iespējams vērot, taču Dabas fonds plāno tuvākajā laikā tiešraidi atjaunot, jo putni ir atgriezušies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti