"Tur pastāvīgi kaut kas notika. Tā bija tiešām ļoti interesanta kamera, ko skatīties," teica Ķuze. "Un mēs nolēmām, ka ir vērts pamēģināt kaut ko līdzīgu, un upes nēģu nārsts varētu būt gana interesants, lai to pavērotu."
Pēc Ķuzes teiktā, ar zemūdens kameras izveidi plānots stāstīt par to, cik nozīmīgi ir uzturēt veselīgas upes un dzīvas nārsta vietas.
"Mūsuprāt, tas ir virziens, kurā dabas aizsardzībai nākotnē vairāk būtu jāskatās. Varbūt mazāk domāt par to, kā katru pavasari laist upēs zivju mazuļus, bet domāt par to, lai šīs upes būtu gana veselīgas, piemērotas tam, lai zivis tur varētu nārstot dabiski," stāstīja Ķuze.
Viņš norādīja, ka vieta, kur plānots ierīkot pirmo tiešraides kameru zem ūdens, ir interesanta ar to, ka tā ir mākslīgi izveidota nārsta vieta. "Tur izveidota tāda kā straujtece, upē likti iekšā akmeņi, grants, un tā jau nākamajā gadā brīnišķīgi darbojās kā nārsta vieta," teica Ķuze, norādot, ka tas īstenots Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projektā.
Tiešraides kameras ierīkošana zem ūdens, pēc ornitologa teiktā, būs "tehnoloģiski jauns izaicinājums". Tāpēc vajadzēs vairāk laika, lai sagatavotos – kameru plānots ierīkot aprīļa pirmajā pusē un pēc tam vienu divas nedēļas pārbaudīt, kā tehnika darbojas.
Tiešraide no upes nēģu nārstošanas vietas varētu sākties aprīļa beigās. Nēģi parasti nārsto ievu ziedēšanas laikā – maija sākumā, piebilda Ķuze.
LDF astoto gadu katru pavasari pieslēdz tiešraides no putnu ligzdām, piesaistot milzīgu auditoriju gan Latvijā, gan citur pasaulē. Visu gadu skatāmajai Durbes jūras ērgļu un Kurzemes ūpju ligzdai šonedēļ pievienojas vistu vanaga ligzda, zivjērgļu ligzda, melno stārķu un mazo ērgļu ligzda.
Tiešraižu skatītāju vidū pati populārākā ligzda ir jūras ērgļu mītne Kurzemē, Durbē – pērn tai bija 3,5 miljoni skatījumi teju no visas pasaules, teica Ķuze. No sešām ligzdām, kur ir tiešraides kameras, tieši slavenajā Durbes jūras ērgļu ligzdā tiek gaidīts šogad pirmais cālis – tas varētu šķilties aprīļa vidū.
"Interesanti, ka šogad ērgļu ligzdā ir trīs olas. Tas ir ļoti rets gadījums. Jo no tiem gandrīz 100 pāriem, kas Latvijā katru gadu tiek kontrolēti monitoringa ietvaros, trīs mazuļi gadās ļoti reti.
Tie ir varbūt divi, maksimums četri tādi gadījumi, kas gadā tiek konstatēti. Tātad šis būs interesants gadījums, kad mēs varēsim vērot tādu tiešām lielo ģimeni."
Ķuze piebilda, ka šīs kameras ir interesantas arī cilvēkiem, kas vēlas būvēt līdzīgas kameras citās valstīs. "Mēs pēdējo gadu laikā Dabas fondā esam saņēmuši ļoti daudzas vēstules no dažādām pasaules valstīm ar jautājumu, kādā veidā mēs to esam dabūjuši gatavu, ar lūgumu konsultēt kādu tehnisko komponenšu izvēlē," teica Ķuze.
Tiešraides no aizsargājamu putnu ligzdām vērojamas mājaslapā "dabasdati.lv".
