Administratīvā rajona tiesa atzinusi par prettiesiskiem VMD atsevišķus 2018. gada lēmumus, ar kuriem (pēc meža īpašnieku iebildēm) atcelti reģionālo virsmežniecību iepriekš pieņemti mikroliegumi mazā ērgļa aizsardzībai. Trīs līdzīgus tiesas procesus pēdējo gadu laikā bija ierosinājis Latvijas Dabas fonds.
"Mēs ierosinājām lieguma veidošanu ērgļa ligzdai, un Meža dienests informēja īpašnieku. Īpašnieks atbildēja, ka dabā ligzdas nav. Tad mums bija komunikācija ar virsmežniecību, kurai norādījām, ka pat tad, ja tā ligzda it kā ir nokritusi, tad šī vieta tāpat ir jāsargā, jo tā savu nozīmi nav zaudējusi un putns pavasarī var atgriezties un ligzdu uzbūvēt turpat. Meža dienesta Virsmežniecība mūsu argumentus ņēma vērā un izveidoja liegumu, bet īpašnieks to apstrīdēja un dienesta centrālā administrācija liegumu lēma atcelt. Šajā gadījumā vēl interesants aspekts ir tas, ka mēs šo vietu pēc tam apsekojām un pazīmes dabā liecināja, ka šajā ligzdas kokā kāds ir kāpis un arī pati ligzda bija ļoti stabila iepriekš.
Proti, ir pamats domāt, ka kāds šo ligzdu ir nogāzis.
Tas ir ļoti bīstams precedents, un mēs negribam pieļaut, lai tiktu atbalstīta situācija, ka meža īpašnieks saņem vēstuli par mikroliegumu mežā, tad, iespējams, šo ligzdu nogāž un pēc tam Meža dienests piekrīt, ka ligzdas nav un liegumu noņem. Tas bija pietiekoši būtiski, lai mēs šo gadījumu tā neatstātu un ietu uz tiesu," norāda Latvijas Dabas fonda pārstāvis, ornitologs Jānis Ķuze.
Ķuze saka, ka pēdējos gados kopumā bijuši vairāk nekā 20 gadījumu, kad dienests atcēlis liegumus nepieņemamu argumentu dēļ, bet fonda resursi nepieļaujot iespēju par katru gadījumu rosināt tiesvedību.
Tikmēr VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs papildina, ka pērn pieņemti ap 140 lēmumi par mikroliegumu izveidošanu mazajiem ērgļiem un vien trīs no tiem atcelti pēc privāto mežu īpašnieku sūdzībām.
"Izvērtējot vēlreiz šo virsmežniecību lēmumus par mikroliegumu noteikšanu, ņemot vērā sabiedrības, vides un arī īpašnieku ekonomiskās intereses, ir atsevišķi gadījumi, kur šos lēmumus mēs esam atcēluši. Varbūt tiešām tam ir jāaiziet līdz Augstākajai tiesai, lai varētu saprast, ko mums īsti vajadzētu darīt pareizāk tieši attiecībā uz mazo ērgli. Ņemot vērā, ka mazajam ērglim Latvijā jau ir izveidoti 486 mikroliegumi ar kopējo platību tuvu pie 6 tūkstošiem hektāru, tad, manuprāt, ir jāpavērtē šo putnu sugu saraksts, kuriem primāri jāveido mikroliegumi. Tāpat es gribētu teikt, ka šobrīd vienīgais veids, kā aizsargāt šo sugu, nav mikroliegumu izveide," tā Purs.
Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste gan norāda, ka aizsargājamo putnu sugu sarakstu nav plānots pārskatīt. "Mēs nevaram piekrist šādam viedoklim, un mazajam ērglim ir apstiprināts sugas plāns nesen, kur visi aizsardzības aspekti ir vērtēti," saka Vilkaste.
Ornitologs Ķuze papildina, ka
mazais ērglis kā īpaši aizsargājama suga iekļauts arī Eiropas Savienības Putnu direktīvā un putna aizsardzības statuss patlaban nav diskutējams.
"Mēs jau sākotnēji aicinājām Meža dienestu noteikt skaidri saprotamus kritērijus, kā sociālekonomiskais faktors tiek vērtēts, tā vietā Meža dienests izdomājis pieeju, ka privātajos mežos, kur īpašnieki iebilst, tur mazā ērgļa ligzdošanas vietas nesargāt vispār. Savukārt atstāt tikai ligzdas koku ar koku grupu apkārt, tas mazā ērgļa gadījumā nav ekoloģiski piemērots risinājums, jo mazais ērglis neligzdo cirsmās atstātos kokos, tie ir tikai izņēmumi – aptuveni 3% gadījumu," skaidro Ķuze.
Ornitologs arī aicina ņemt vērā to, ka nesenas tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem tie norādījuši, ka sociālekonomiskajam apsvērumam vispār nevajadzētu būt dienas kārtībā, ja ir runa par īpaši aizsargājamām sugām, kas iekļautas direktīvas pirmajā pielikumā. Šādas sugu ligzdošanas vietas ir jāaizsargā. Jautājums ir par to, kā tiek kompensēti meža īpašniekiem zaudējumi.
Šobrīd par mežsaimnieciskās darbības aizliegumu mikroliegumā ikgadējas kompensācijas summa īpašniekam ir 160 eiro par hektāru. Vides ministrijā patlaban izveidotā darba grupa vēl pie konkrētiem kompensāciju mehānisma izmaiņu priekšlikumiem nav nonākusi.
Valsts meža dienests minētos Administratīvās rajona tiesas spriedumus pārsūdzējis. Tas nozīmē, ka šajās teritorijās saimniecisko darbību veikt ir aizliegts, līdz tiks pieņemts gala lēmums.
