1972. gadā izveidotā Teiču dabas rezervāta platība ir gandrīz 20 000 hektāru. Tā lielāko daļu aizņem Teiču purvs, bet rezervāta teritorijai pieskaitāmi arī malās esošie purvainie meži un zālāji. Teiču dabas rezervāts esot pasaules mēroga dabas saglabāšanai svarīgs objekts. Tas iekļauts putniem nozīmīgu vietu, starptautiski nozīmīgu mitrāju un “Natura 2000” teritoriju sarakstos.
DAP pārvaldes ģenerāldirektors un kādreizējais Teiču dabas rezervāta direktors Juris Jātnieks norāda, ka šis novērtējums saņemts īsi pirms Pasaules Mitrāju dienas. Teiču purvs ir viena no sešām Ramsāres konvencijas vietām Latvijā, tātad starptautiski nozīmīga mitrāju teritorija.
“Eiropas Neskarto dabas teritoriju asociācijas piešķirtais standarts ir apliecinājums, ka šī ir nozīmīga vieta purvam specifisku un retu putnu sugu saglabāšanā, mitrājiem raksturīgo augu sugu un biotopu saglabāšanā un daudzu bezmugurkaulnieku sugu eksistences nodrošināšanā,” skaidro Jātnieks.
Teiču dabas rezervāts ir viens no četriem Latvijā izveidotajiem dabas rezervātiem. Šī ir nozīmīga putnu atpūtas vieta pirms sezonālajām emigrācijām, rudenī te vienkopus iespējams ieraudzīt pat 1500 dzērvju un 8000 zosu. Purvā piemērotu vietu riestiem atraduši arī rubeņi.
Lai gan Teiču purvam ir sena apsaimniekošanas vēsture, dabiskās ekosistēmas ir cilvēka darbības maz ietekmētas, un tas atzīts par vienu no lielākajiem neskartajiem sūnu purviem Baltijā.
Tāpēc antropogēnās slodzes mazināšanai DAP ir izbūvējusi dabas tūrisma infrastruktūru – skatu torņus un laipas vairākās vietās Teiču dabas rezervātā - Tolkājā, Sildās, Kristakrūgā un Siksalā. Taču vienīgi Kristakrūga skatu tornis ir brīvi pieejams apmeklētājiem jebkurā laikā. Pārējā teritorija ir atvērta laika posmā no 1. jūnija līdz 31. oktobrim, bet tikai DAP darbinieku pavadībā.
Eiropas Neskarto dabas teritoriju asociācija regulāri veic auditus, lai izvērtētu, kā tiek pārvaldītas neskartās dabas teritorijas, cik lielā mērā tajās tiek atbalstīta pētniecība un apmeklētāju izglītošana par dabas saglabāšanu.
