Dienas ziņas

Latvijas trušu dižsaiets Kazdangā

Dienas ziņas

Zoba izraušana naktī 175 eiro

Teiču dabas rezervātam – 35

Teiču dabas rezervātam – 35

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pirms 35 gadiem dibināts Teiču dabas rezervāts, kurš citu dabas aizsargājamo teritoriju vidū izceļas ar to, ka ir lielākais augstais sūnu purvs Baltijā. Tāpat tajā ligzdo, dzīvo un barojas reti sastopami putni un dzīvnieki. Kopš 2011. gada purvu pārrauga Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālā administrācija, kas ik dienu seko šo aizsargājamo putnu, dzīvnieku un augu populācijas saglabāšanai un atjaunošanai.

Teiču dabas rezervāts ir pērle kā Latvijas, tā Baltijas dabas rota – uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki. Kopā ar viņiem purvu televīzijas žurnālisti apseko agrā rītā Pieslaista ezera tuvumā. Lai arī to kā vienu no lielākajiem rezervāta 18 ezeriem par nakšņošanas vietu bieži izvēlas zosis, šonakt tās kaut kas iztraucējis.

70% rezervāta teritorijas aizņem purvi, bet nesen atklātas arī vairākas pļavas. Lai atjaunotu augu daudzveidību tajās, īstenots Latvijas Vides aizsardzības fonda projekts par apsaimniekošanu.

„Lai to izdarītu un apkoptu ar traktortehniku, tas nav iespējams. Tādēļ pļavas tiek apkoptas - šajā gadījumā, konkrēti šajā pļavā, notiek atvašu un krūmu pļaušana,  un tā tiek veikta ar rokas darbarīkiem. Ļoti liela ir tieši purvos lidojošo putnu daudzveidība. Rezervāta teritoriju ir izvēlējies viens no iespaidīgākajiem putniem, kas Latvijā ligzdo, ir klinšu ērglis,” stāsta  DAP Latgales Atļauju un izvērtējuma sektora vecākā eksperte Dace Vasiļevska.

Purvā novērotas vairāk nekā 40 dažādas dzīvnieku sugas, tostarp arī Eiropā apdraudētas.

Dabas rezervātā ieeja bez atbildīgo pārvaldes darbinieku uzraudzības vai atļaujas ir liegta. Vasarā un rudenī notiek pastiprināta ogotāju un sēņotāju kontrole un, ja atļaujas nav - tiem piemēro 30 līdz 100 eiro naudas sodu. Daļu pārkāpēju tas gan neattur.

DAP Latgales Kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis:

„Iet pat divas, pat trīs reizes sezonā, var noķert. Diemžēl citu instrumentu mums nav, kā tikai šis naudas sods. Šis gan neattiecas uz vietējiem iedzīvotājiem, kas četras dienas gadā ar speciālo Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju var iet lasīt ogas, bet tas attiecas tikai uz tiem iedzīvotājiem, kam deklarētā dzīvesvieta ir blakus Teiču purvam.”

Lai mazinātu cilvēku skaitu, kas intereses, nezināšanas vai citu iemeslu dēļ, tomēr dodas purvā, Teičos izveidota tūrisma infrastruktūra. Piemēram, Krustpils novada Atašienes pagastā atrodas 27 metrus augstais Kristakrūga skatu tornis. To vasaras sezonā apmeklē vidēji 60 000 cilvēku, arī citviet iespējams vērot unikālās dabas vērtības.

„Garākās laipas – tās ir Sildu laipas. Tās ir vairāk kā trīs kilometri garas un, pārvietojoties pa tām laipām, izejot šo maršrutu, var baudīt purvu visā tā krāšņumā -gan skatīt akačus, lāmas, var apsēsties un klausīties purva skaņas. Cilvēki var tur iet ekskursijās tikai gida pavadībā,” klāsta Anda Zeize, DAP Latgales reģionālās pārvaldes direktore.

Teiču dabas rezervāts ir īpaši aizsargājams un tam šogad aprit 35. jubileja, un tas par nozīmīgu migrējošo un ligzdojošo putnu uzturēšanās vietu atzīts arī starptautiskā mērogā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti