Sadaļas Sadaļas

Teiču dabas rezervātā ar herbicīdiem apkaro latvāņus

Lai būtiski mazinātu invazīvās sugas Sosnovska latvāņa izplatību Teiču dabas rezervātā, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sākusi to ierobežot ar herbicīdu maisījumu deviņu hektāru platībā, informēja DAP pārstāve Inese Matisāne.

Latvāņu apkarošana ar herbicīdu maisījumu sākta Islienes upes krastos, Pulceņu pļavās un Ozolsalā.

Latvāņu apkarošanai izmantots SIA “Integrētā audzēšanas skola” izstrādātais selektīvo herbicīdu maisījums, kas sastāv no herbicīdiem “Accurate 200 WG” , “Nuance 75 WG”, un virsmas aktīvās vielas “Kontakts”.

DAP norādīja, ka šī latvāņu iznīcināšanas metode praksē ir pierādīta kā veiksmīga un neietekmē pārējo veģetāciju, kā arī neapdraud bioloģisko daudzveidību apstrādātajā teritorijā.

Pēc selektīvā herbicīda izmantošanas latvāņi kļuva dzelteni, ziedkopas un sēklas neizveidojās. Tiem latvāņiem, kurus neskāra selektīvais herbicīdu maisījums, ir veikta ziedu čemuru nociršana.

Latvāņi pēc herbicīdu izmantošanas

Lai latvāņu ierobežošana būtu maksimāli iedarbīga un nākošajā veģetācijas sezonā būtiski  samazinātu latvāņu skaitu, jau septembra sākumā  plānots vēlreiz veikt latvāņu apstrādi šajā pašā 9  hektārus lielajā platībā, izmantojot iepriekš pieminēto  selektīvo herbicīdu maisījumu.

Latvijā Sosnovska latvāni kā lopbarības augu ieveda no Kaukāza republikām  1948. gadā. Tas sāka ieviesties arī savvaļā, un tagad tā ir bīstamākā no Latvijā sastopamajām invazīvajām sugām. Tas izplatās nekoptās lauku zemēs, kurās agrāk tika veikta lauksaimnieciskā darbība, vietām pāriet mežos, upju ielejās, krūmājos. Auglīgā augsnē tas var sasniegt līdz 4 metru augstumu. Latvānim ir ļoti attīstīta sakņu sistēma. Uz viena auga var attīstīties 3–15 tūkstoši sēklu.

Latvāņi pēc herbicīdu izmantošanas

Latvāņu apkarošana īstenota projektā “Integrētā pārvaldība un pasākumu kopums, lai mazinātu invazīvo svešzemju sugu negatīvo ietekmi aizsargājamās teritorijās pārrobežu reģionā”. Projekta īstenošanā iesaistījušies septiņi partneri: vadošais projekta partneris – Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas zinātniskais un praktiskais centrs par bioloģiskajiem resursiem (BY), Daugavpils Universitāte (LV), vides pārvaldītāji no Nacionālā parka “Braslavskije ozjora” (BY), Dabas aizsardzības pārvalde (LV), Aukštaitijas Nacionālais parks un Labanoras reģionālais parks (LT), Dabas koncertzāle, kas ir unikālu sabiedrības pasākumu organizētājs (LV), un Valsts augu aizsardzības dienests (LV).

Kopējās projekta izmaksas ir 560 390,94 eiro, no kuriem 90 % jeb 504 351,84 eiro veido Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējums, 10% projekta partneru līdzfinansējums.

DAP  plānotais finansējums projekta aktivitāšu īstenošanai ir 78 343,11 eiro, t.sk. 70 508,79 eiro veido Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējums un 7 834,31 eiro Latvijas valsts finansējums. Projektu paredzēts īstenot 24 mēnešos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt