Dabas parks “Talsu pauguraine” ir īpašs ar ainavisko dažādību un nozīmīgajām dabas vērtībām. Parka teritorijā atrodas vienas no lielākajām ozolu audzēm Latvijā. Taču nu tās ir apdraudētas, jo vairāk nekā 100 ozoliem konstatēta akūtā ozolu kalšana. Šāda slimība ir konstatēta Lielbritānijā un nesen parādījusies arī Vācijā. Taču tās ierosinātāji ir vairākas zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas.
“Mēs vēl nezinām, no kurienes viņa ir uzradusies," atzīst virsmežinis Uldis Frīdenbergs. "Mēs nezinām, kādā ceļā viņa ir atceļojusi - vai tas ir ar putniem, vai kukaiņiem, vai varbūt arī cilvēks viņu ir atvedis. Tad, kad izpētīsim, tad arī varēsim sniegt kādu precīzu atbildi," norāda virsmežzinis.
Savukārt inženiere dabas aizsardzības jautājumos Daina Grantiņa atzīmē, ka pašlaik Anglijā šī slimība ir diezgan izplatīta. Arī Vācijā slimība ir novērota. "Pamatā šī slimība skar novājinātus ozolus pēc 50 gadiem," saka Grantiņa.
Būtiskākā slimības pazīmes ir tumšas krāsas izsvīdumi, kas parādās 2-3 metru augstumā pie ozolu stumbriem, kas krūšu augstumā ir resnāki par 30 centimetriem. Vēlākos slimības posmos izsvīdumi vērojami arī koka lapotnēs, taču tie parasti novērojami pavasara un rudens mēnešos.
Inficētajos kokos gandrīz vienmēr konstatēta šaurspārnu krāšņvabole, kas, iespējams, ir slimības pārnēsātāja. Grantiņa atzīst, ka slimība, visticamāk, ir lipīga. "Tādi nogabali, kur jau viņi ir inficēti... tad var redzēt, ka apkārt ozoli viens pēc otra iet bojā. Tā slimība ir īpatnēja, jo tas koks vēl ir zaļš, bet zari nokalst un krīt nost. Līdz viņš lēnām nokalst," saka Grantiņa.
Lai izpētītu slimības rašanos un kā to novērst, nākamā gada pavasarī Talsos ieradīsies speciālisti no Lielbritānijas. Kamēr pētījums vēl nav veikts, Valsts meža dienests iesaka šos kokus neaiztikt, bet par aizdomīgiem kokiem ziņot dienesta speciālistiem.
