Mazās dzeltenās puķītes - akmeņlauzītes - dzīvotnes atjaunošana ilgst jau trīs gadu garumā. Vieta, kurā tā atrodas, ikreiz tiek izpļauta pilnībā, un ir svarīgi to darīt konkrētā laika periodā.
"Lielākajai daļai ziedaugu - viņus var pļaut tad, kad viņi ir izziedējuši un kad nogatavojušās sēklas. Tas ir - vasaras otrajā pusē," norāda Kurzemes reģiona administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītājs Raits Čakstiņš.
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte, botāniķe Baiba Galniece skaidro: "Šis liegums ir unikāls ar to, ka šī ir lielākā atradne šai sugai Latvijā. Un arī tāda stabila, ko parāda monitoringa dati, bet
ja mēs skatāmies tādā lielākā mērogā Eiropā, tad šī suga ir tā, kas ir visstraujāk izzūdošā, jo viņa ir ļoti jūtīga pret ārējiem apstākļiem."
Niedre ir tas augs, kura pārņem teritoriju, tai patīk dominēt, izstumjot pārējās raksturīgās sugas, šajā gadījumā – akmeņlauzītes. Fotosintēzes laikā niedre caur lapām uzņem nepieciešamās barības vielas, kuras nonāk sakņu sistēmā, līdz ar to tas dod spēku augt jauniem dzinumiem.
"Tādus augus svarīgi ir saglābt, tad kad viņi ir reti, tad, kad Latvijā izzūd biotopi. Agrāk viņi ir bijuši daudz plašāk. Tādi augšanas apstākļi arī tai puķītei ir bijuši daudz labāki un viņa ir daudz, kur augusi," atceras dabas pētnieks Vilnis Skuja.
Aizsargājamā auga saglabāšanai apsaimniekošanas darbi ir jāveic vairākkārtīgi. Šis ir Eiropas Savienības nozīmes biotops. Talkas darbos piedalījās arī divi brīvprātīgie jaunieši no Francijas, kuri apgūst dabas aizsardzību un menedžmentu. Uz Latviju atbraukuši mācību apmaiņas programmā.
"Jums ir daudzi šāda veida publiskie pasākumi. Cilvēki var palīdzēt profesionāli, lai palīdzētu dabai, un mācīties, kā to pareizi darīt. Tas ir ļoti interesanti, šīs zināšanas mēs aizvedīsim līdzi uz Franciju," saka Bendžamins.
Jaunieši apbrīno Latvijas dabu, īpaši mežus.
Dzeltenās akmeņlauzītes, kuras šeit tika glābtas ir ierakstītas Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un 1.kategorijā Latvijas Sarkanajā grāmatā.