Rundāles un Bauskas iedzīvotāji šovasar piedzīvoja ļoti spēcīgu zibeņošanu. Meteorologi pat ir izskaitļojuši, ka vidēji ik minūti bijuši 85 zibens spērieni. Nesen traģisks notikums noticis Norvēģijā, kur zibens nosita vairāk nekā 300 briežus.
Traģisku gadījumu netrūkst arī Latvijā. Piemēram, pirms diviem gadiem Dagdas novadā zibens nospēra septiņas govis. Pirms pieciem gadiem Alojas pagastā zibeņošanas laikā gāja bojā deviņas govis.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Maija Irbe norāda – dzīvnieku pasargāšanai no zibens jāievēro tie paši piesardzības pasākumi, kas cilvēku. Proti, nedrīkst stāvēt zem lieliem kokiem, nevajadzēt slēpties. Ideālā gadījumā lopus vajadzētu iedzīt kūtī.
Savukārt, ja kūtī mājlopus nav iespējams iedzīt, tad tos vajadzētu sadzīt ielejā, kur nav lielu koku. Taču būtiski, lai tur tuvumā nebūtu kāda ūdenstilpe, piemēram, dīķis, jo zibens mēdz iespert arī ūdenī.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvis Artūrs Putrālis norāda, ka pirms negaisa ieteicams mājlopus sadzīt kūtī – nožogojumā, lai negaisa laikā dzīvnieki nemūk prom.
"Tās pašas kūts durvis ir jāaizver ciet, lai neveidotos caurvējš, jo labi zinām, ka caurvējā var arī parādīties ugunsložu zibens un ienākt iekšā telpā," sacīja VUGD pārstāvis.
Tāpat ir jāatceras, ka dabas stihiju piesaista metāls. Līdz ar to mājlopi ir jāved iespējami tālu no metāla priekšmetiem. Visi dienesti rekomendē kūtīs un staļļos uzstādīt zibens novedējus. Tas gan nemaz nav tik viegli izdarāms.
"Katru pavasari, kad nāk vasara un zibens iespējamība palielinās, es domāju - "nu viss, es uzlikšu tos zibens novedējus". Bet ir tik dažādi firmu piedāvājumi ar tik dažādiem stāstiem par to, kuri tad ir tie īstie un pareizie, ka ir ļoti grūti izvērtēt nespeciālistam," atzina zirgu staļļu īpašniece Sandra Zaiceva.
Rīgas Tehniskās universitātes Elektroapgādes katedras docente Kristīna Bērziņa stāstīja, ka pirms zibens novedēja uzstādīšanas ir jāskatās, cik plats un augsts ir stallis, arī citi aspekti.
"Tā nevar – es te pa vidu uzlikšu kaut kādu vienu stienīti un viss būs labi. Tas tā nenotiek. Mums ir Latvijā zināma BIS – būvspeciālistu informatīva sistēma, kur var atrast jebkuru speciālistu, arhitektu, projektētāju, inženieri tajā sistēmā," teica Bērziņa.
Tomēr arī aizsargātā ēkā, šķūnī, klētī, vai stallī zibens var iespert, un zibens spēriens ir ļoti bīstams. Ja augstsprieguma līniju spriegums ir sākot no 110 kilovoltiem, tad zibens spriegums sākās no 2000 kilovoltu.