- Lielākā augu sēklu glabātava
- 200 tūkstoši rīsu šķirņu paciņas
- Starptautiska sadarbība bez politiskiem uzstādījumiem
- Pupiņas un sīpoli no Igaunijas; Latvija, visticamāk, pirmo reizi tiks pārstāvēta nākamgad
- Sēklas būs drošībā, neskatoties uz klimata pārmaiņām
Viens miljons sēklu kalna dzīlēs
Tradīcija izveidot dažādu augu sēklu glabātavas ir jau vairāk nekā gadsimtu sena, un šobrīd gandrīz katrai valstij ir sava gēnu banka, kurā tiek uzglabātas dažādu dzīvo organismu sēklas. To dara, gan lai saglabātu valsts vēsturei un kultūrai svarīgus augus, lai nodrošinātu ar sēklām lauksaimniekus nākotnē, gan arī lai saglabātu retās vai izzudušās sugas laboratorijas apstākļos, tādējādi saglabājot bioloģisko daudzveidību arī nākotnes paaudzēm. Šāda banka ir arī Latvijā, taču lielākā un zināmākā globālā augu sēklu glabātava atrodas Svalbārā un, iespējams, tieši tāpēc šī vieta ir ieguvusi tik ļoti lielu atpazīstamību citviet pasaulē.
Iemesls, kāpēc tik tālu prom no civilizācijas ir šāda milzīga augu sēklu glabātava, ir gaužām praktisks – lai sēklas uzturētu ilgstoši, ir nepieciešami īpaši apstākļi – aukstums, minimāls mitruma līmenis, minimāls vulkānu vai zemestrīču risks, atrašanās augstu virs jūras līmeņa. To visu var nodrošināt Svalbārā.
Šai vietai nedraud jūras līmeņa celšanās, mūžīgais sasalums nodrošina zemas temperatūras visu cauru gadu, tektoniskā aktivitāte nav novērota, un Arktiskā tuksneša apstākļi nosaka, ka nokrišņu nav daudz. Šos visus labumus ņemot vērā, netālu no Longjērbījenes lidostas kalna dzīlēs 2008. gadā tika iebūvēta Svalbāras Gēnu banka.
To finansēja Norvēģijas valdība, bet darbību pārrauga Ziemeļvalstu ģenētisko resursu centrs. Šobrīd šī vieta ir mājas ne tikai vienam miljonam sēklu, bet arī kļuvusi par tūrisma objektu, lai gan iekšā tikt nav tik vienkārši.
Tūristiem jāapmierinās ar skatu uz ēkas ārpusi, kas, protams, ir visai neparasta, bet paši darbinieki banku apmeklē tikai pāris reizes gadā, kad piegādā jaunus depozītus. Tas tomēr netraucē slavenās apsarmojušās durvis uzskatīt par visslavenākajām durvīm Norvēģijā.
Jaunās selekcijas un kultūrvēsturiskais mantojums
Svalbāras gēnu bankā daudzās kastēs mazās paciņās glabājas visneiedomājamāko pārtikas augu sēklas. Visvairāk pārstāvētas ir dažādas rīsu šķirnes (ap 200 tūkstošiem), kas nav pārsteigums, zinot, ka tas ir visvairāk lietotais pārtikas produkts pasaulē. Turpat ir arī kartupeļi, pākšaugi, dažādi dārzeņi, augļi, lauksaimniecības augu sēklas, tik tiešām viss, ko var izmantot pārtikā. Saprotams varētu šķist jautājums, kāpēc nacionālajām gēnu bankām jāveido savu sēklu dublikāti, lai uzglabātu tās šeit.
“Ja kādā valstī notiek kāda katastrofa, tas var būt karš, plūdi, ugunsgrēks, jebkas, un ja šīs valsts gēnu depozīts tiek iznīcināts, šeit, Svalbārā, var iegūt rezerves kopiju un atjaunot savu gēnu bankas saturu,” Latvijas Radio skaidro Ziemeļvalstu ģenētisko resursu centra (turpmāk "NordGen") vadītāja Līse Like Stefansena.
“Pirmo reizi šādam iemeslam gēnu bankas durvis vaļā vērām brīdī, kad tika iznīcināta Sīrijas Gēnu banka Alepo pilsētā. Šajā unikālajā gēnu bankā tik uzglabāts viss reģiona nacionālais kultūras mantojums, visa reģiona nozīmīgākās pārtikas augu sēklas, tas viss tika iznīcināts.
Taču viņi varēja saņemt savas sēklas no jauna šeit, pavairot tās, un ir liels prieks redzēt, ka jaunās kopijas no Sīrijas atkal ir atgriezušās pie mums. Tas ir milzīgs ieguvums Svalbāras Gēnu bankai," atklāj Stefansena.
Svalbāras Gēnu banka patiešām kalpo par tādu kā apokalipses glābiņu brīdī, kad kaut kas noticis.
“Mums šeit ir visas vajadzīgās sēklas, lai cilvēce izdzīvotu. Šī ir vieta, uz kuru tu vari doties, lai saņemtu sēklas un atkal varētu audzēt un radīt pārtikas produktus. Tas izklausās necili – sēkla, bet no sēklas aug augi un augi nodrošina mūs ar visu – ar enerģiju, uzturvielām, pat medicīnu,” bilst Stefansena.
Viņa arī norāda, ka klimata pārmaiņas maina situāciju kardināli, mūsu augiem ir jāpielāgojas izmaiņām. Sakņu sistēmai jābūt dziļākai, stumbram – īsākam, augiem jāspēj pielāgoties gan lielam mitruma līmenim, gan pēkšņam sausumam.
“Visas šīs selekcionētās īpašības var atrast mūsu Gēnu bankas uzglabātajās sēklās. Vienlaikus es redzu, kā biotehnoloģijas ļauj mums no jauna izmantot mūsu vēsturisko augu mantojumu jaunos pārtikas produktos vai pat kā dabiskās krāsvielas. Tā ir uzglabāšana nākotnes lauksaimniecībai un vienlaikus arī vēstures saglabāšana,” uzskata Stefansena. “Es atceros, ka bērnībā vecmammas dārzā mēdzu lasīt zemenes, un tieši šo konkrēto zemeņu garša man atgādina manu bērnību.
Cilvēkiem ir ļoti svarīga sasaite ar viņu personīgo pieredzi, ar viņu kultūru, un ēdiens ir tik svarīgs. Tā var būt rudzu maize, īpaša kartupeļu šķirne, bez tām mēs zaudētu savu kultūru, jo kultūra ļoti cieši ir saistīta ar ēdienu
– ko mēs ēdam, kā mēs ēdam, kā mēs pulcējamies svētkos. Šis mantojums nāk no augiem, un augi nāk no sēklām.”
Tāpat Stefansena atzīst, ka augu selekcionāriem šīs mantojuma sēklas var noderēt, radot jaunas šķirnes, piemēram, šķirnes, kas ir izturīgākas pret kaitēkļiem.
Ziemeļkoreja līdzās ASV
Svalbāras Gēnu banka ir ļoti neparasta vieta, arī raugoties no politiskā konteksta. Starp plastmasas kastēm, kas sakrautas šajos plauktos, līdzās tām ir novietota arī koka kaste, kurā glabājas sēklas no Ziemeļkorejas. Šai kastei līdzās noliktas sēklas no Amerikas Savienotajām Valstīm. Gēnu banka simboliski kalpo kā tāds miera vēstnieks.
Tā ir pilnībā starptautiska sadarbība, kurā visi dalībnieki ir vienlīdzīgi, visiem ir vienlīdzīgas iespējas noglabāt savas sēklas, un nepastāv politiskie uzstādījumi.
“Ziemeļvalstis ir sadarbojušās šajā jomā jau 40 gadus. Desmit gadus atpakaļ mēs izveidojām kopīgu institūciju, sauktu par "NordGen", kura darbību ir paplašinājusi, iekļaujot ne tikai Ziemeļvalstis šo sēklu depozītu uzglabāšanā, bet nu jau arī visu pasauli,” skaidro stāsta Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretārs Dagfins Hojbrotens.
Viņš atzīst, ka tas ir svarīgi, jo valstīm ir jānodrošina ne tikai sēklu bioloģiskā daudzveidība no ziemeļu reģioniem, bet arī jākalpo citām valstīm, uzturot šādu glabātavu Svalbārā.
Lielākais izaicinājums ir tehniskie risinājumi sistēmas uzturēšanai, piemēram, temperatūras stabilitāte, kā arī uzticības uzturēšana.
“Daudzas valstis uzticas mums, uzglabājot savas visdārgākās sēklas, un es esmu priecīgs, ka šī uzticība ir augsta un gēnu bankas no visas pasaules piepulcējas šai glabātavai aizvien vairāk,” stāsta Hojbrotens. Viņš arī uzsver, ka
priecātos šo valstu pulkā redzēt arī Latviju, kuras kastes Svalbāras Gēnu bankā vēl nav.
Sīpoli no Peipusa
Liels prieks un pārsteigums Svalbāras Gēnu bankai veltītājā jubilejas pasākumā Latvijas Radio bija satikt Igaunijas Gēnu bankas pārstāvjus. Viņi šogad Gēnu bankā noglabājuši savu pirmo kastīti un par šo faktu ir ļoti lepni.
“Šis ir mūsu pirmais depozīts Svalbārā un arī ļoti emocionāls brīdis, jo mēs tikko esam nosvinējuši Svalbāras Gēnu bankas desmitgadi un vienlaikus arī Igaunijas simtgadi, sniedzot savu artavu nākotnes pārtikā,” atzīst Igaunijas Sēklu izpētes institūta pārstāve Kulli Annama.
“Mēs esam savā kastē ielikuši dažādus graudaugus, dārzeņus no vecām saimniecībām, pākšaugus, kas sastopami Igaunijā, un visas sēklas ir oriģinālas Igaunijas sēklas. Šajā kastē ir arī Peipusa krastos audzētu sīpolu sēklas, kuras 300 gadus ir kultivējuši vecticībnieki.
Vēl igauņi Svalbārā noglabājuši dārza pupiņas, kuras savulaik audzējušas vecas kundzes savos dārzos.
“Kastē nav daudz sēklu, ap 150, un iemesls tam ir tas, ka, līdzīgi kā Latvijas Sēklu banka, arī mūsējā ir visai jauna, tā darbojas tikai 20 gadus. Taču materiāla izvietošana ir svarīga gan tāpēc, ka vienmēr pastāv risks, ka ar mūsu nacionālajām sēklu bankām var notikt kāda nelaime, gan arī tādēļ, ka tā ir arī iespēja būt daļai no šīs starptautiskās sadarbības. Mēs esam mazi un tomēr daļa no kaut kā liela,” stāsta Annama.
Latvijas kastes Gēnu bankā vēl nav, taču ir uzsāktas sarunas ar koordinējošajām institūcijām par Latvijas dalību. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" Ģenētisko resursu centra vadošais pētnieks Dainis Ruņģis stāsta, ka
Latvija Svalbāras Gēnu bankā savu pirmo depozītu, visticamāk, aizgādās nākamgad, un tas būs dublikāts šobrīd esošajai Latvijas kultūrvēsturei svarīgo sēklu atlasei, kas ir uzglabāta gan Salaspilī, gan Zviedrijā.
Klimata pārmaiņas liek uzsākt remontdarbus
Svalbāras Gēnu banka atrodas kalnā praktiska iemesla dēļ. Tas ļauj ekonomēt resursus, lai šādu glabātavu uzturētu aukstumā, kā arī pasargā no ugunsgrēkiem, atomsprādzieniem un citām cilvēka un dabas radītām stihijām. Vietējās pilsētas raktuves nodrošina ēku ar elektrību, kas ļauj uzturēt vajadzīgo zemo temperatūru. Ja kaut kas notiek un dzesēšana nedarbojas, telpās saglabātos dabiskās permafrosta temperatūras – aptuveni mīnus 4 grādi, bet
tuvāko 200 gadu laikā šīs temperatūras varētu sasniegt arī nulle grādu. Tas, protams, saistīts ar klimata pārmaiņām. Arī Svalbāras Gēnu banku vistiešākajā mērā ietekmē šīs pārmaiņas.
Svalbārā pēdējos gados ievērojami pieaudzis nokrišņu daudzums, precīzāk, lietavas kļuvušas ilgākas un garākas. Aizvadītājā gadā mitrums bija tik augsts, ka lietus appludināja gaiteni pie glabātavas ieejas. Par laimi sēklu nodalījums palika neskarts. Taču šāda situācija ir mudinājusi Norvēģijas valdību nekavējoties uzsākt rekonstrukcijas darbus, un laikā, kad Latvijas Radio viesojās Svalbāras Gēnu bankā, tie ritēja pilnā sparā. Gēnu banka tiks pie labākas saldēšanas sistēmas, labākas ārkārtas trauksmes sistēmas, un “NordGen” pārstāvji sola – sēklas tiks uzglabātas drošībā, neskatoties ne uz kādiem klimata izaicinājumiem.
