Pastaigājoties gar Daugavas promenādi Ķengaragā, ik ziemu var sastapt gulbjus, kas nolēmuši nedoties uz siltajām zemēm. Nupat te vēl bijuši aptuveni 75 īpatņi, taču tagad sastopams vien neliels bariņš. Ķengaragā, kur ir daudz cilvēku, gulbji pa dienu dodas baroties, bet atlikušo dienas daļu putni pavada netālu no Rīgas HES.
Gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko LTV raidījumā "Vides fakti" stāsta, ka ar maizi putnus drīkst barot, bet tikai ar baltmaizi. Rudzu vai saldskābo maizi gubjiem nevajadzētu dot, jo tā var radīt problēmas ar gremošanas sistēmu.
Vēl gulbjus nevajadzētu barot ar pavisam svaigu maizi, jo tad tā visbiežāk pielīp pie augšknābja un rada apgrūtinājumus. Piemērotākā būs pāris dienas veca maize, taču nevajag arī sagaidīt, kad tā pārvēršas sausiņos. Tāpat gulbjiem nekādā gadījumā nedrīkst dot sapelējušu maizi. "Vai jūs ēstu kaut ko, kam ir pelējums?" sprieda gulbju pētnieks.
Daudzu gadu tradīcija
Tradīcija cilvēkiem barot gulbju un arī meža pīles ir uzskatāma par salīdzinoši jaunu – tā aizsākusies pagājušā gadsimta 70.gadu beigās.
Šoziem Rīgas teritorijā tiek lēsts, ka pārziemot palikuši aptuveni 150 paugurknābja gulbji, taču tie nav vienīgie, kas nolēmuši palikt.
"Ir arī otra gulbju suga, kas Latvijā pārziemo daudz mazākā skaitā nekā šie – paugurknābja gulbji. Tie ir ziemeļu gulbji, citās valodās viņus sauc par dziedošajiem gulbjiem vai skaļajiem gulbjiem. Pirmie ēd spēcīgākie vai bezkaunīgākie," stāsta Boiko.
Līdz decembrim gulbji noēd dabisko barību – ūdensaugus un aļģes, bet ziemas otrajā pusē, kad barības jau palicis krietni mazāk, būtu labi, ja talkā nāktu cilvēki.
"Protams, jābūt uzmanīgiem. Tomēr jāatceras, ka tas ir savvaļas putns. Ja jūs barojat [gulbjus kopā] ar maziem bērniem, tad arī bērni jāpieskata, jo gulbjiem nepatīk straujas kustības.
Aiz pārsteiguma, ka bērns tur kliedz vai skrien, var ar spārnu, tā kā aizstāvot sevi, iesist tam bērnam," brīdināja putnu pētnieks.
Jāpalīdz ziemas beigās
Tātad jāuzmanās ir gan no spārniem, gan knābjiem. Tieši knābis var pastāstīt daudz informācijas par pašu gulbi, taču bieži vien pirmais indikators ir apspalvojuma krāsa. Pēc tās var aptuveni noteikt putna vecumu – tie, kas pelēcīgāki, ir jaunāki, bet tie, kas balti – vecāki.
Paugurknābja gulbjiem ir raksturīgi sarkani knābji un, jo lielāks paugurs uz knābja, jo vecāks gulbis, turklāt, visticamāk, arī tēviņš. Savukārt mātītēm paugurs uz knābja ir krietni mazāks.
Boiko stāstīja, ka Dārziņi Rīgas HES tuvumā ir tradicionāla gulbju ziemošanas vieta, jo tur ūdenstilpne ziemā neaizsalst. "Otrs iemesls ir cilvēku piebarošana. Ja cilvēki nebarotu gulbjus, tad viņi nepaliktu pārziemot," teica gulbju pētnieks.
Daži gulbji staigā pa ledu, citi uz tā sēž, bet gadās, ka tie ledū iesalst.
Šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti, stāsta pētnieks, norādot, ka palīdzēt vajag, bet nekādā gadījumā nevajag riskēt ar savu veselību – jāizsauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Tiesa, pirms tam ir jābūt pārliecībai, ka gulbis patiesi nonācis nelaimē.
"Jo bieži vien ir tā – gulbis apsēžas uz ledus, lai atpūstos. Cilvēks iet vai brauc kaut kur, skatās – gulbis vai vairāki gulbji nekustas. (..) Uzreiz zvana ugunsdzēsējiem, ornitologiem. Atbrauc nabaga ugunsdzēsēji hidrotērpos, jo ledus parasti ir plāns, paši vairākas reizes ielūst. Gulbis paskatās, ko tur tie roņi dara, pieceļas kājās un aizlido. Pats vairākas reizes esmu šādus gadījumus redzējis," atzina pētnieks.
Februārī un marta sākumā ir novērojama lielākā pārziemot palikušo gulbju mirstība, taču cilvēki var palīdzēt to novērst, putnus pabarojot.
Rīgā galvenā barošanās vieta ir Ķengaragā pie Daugavas promenādes, bet vienmēr kādu gulbi var sastapt arī Rīgas HES tuvumā Dārziņos 39.līnijas galā.
