Vetārstiem bieži pārmestas augstās pakalpojuma cenas, taču paši speciālisti norāda, ka pakalpojums ir lēts, ja dzīvniekam ir pārējie valsts noteiktie obligātie dokumenti.
Savukārt dzīvnieku organizāciju un pašvaldību pārstāvji arvien cer Saeimā virzīt izmaiņas normatīvos, lai suņu čipošanu varētu veikt arī patversmes par pašizmaksu un radītu iespēju labturības pārbaužu inspektoriem to veikt piespiedu kārtā pārkāpuma brīdī.
„Ulubeles” patversmē veterinārārsta kabinetā uz darba galda brūni pelēks kucēns gaida savu čipošanas kārtu. Neliels dūriens ar šļircei līdzīgu ierīci mīkstajā kažokā muguras pusē, un procedūra ir paveikta, saka ārsts, kurš atrāda arī pašu niecīgo mikroshēmu.
Runājot par pakalpojuma pašizmaksu, veterinārārsts stāsta, ka čips vidēji maksā divus līdz trīs eiro, bet tā ievadīšanai nekādas īpašas prasmes nav vajadzīgas.
Valdība 4. oktobrī apstiprināja grozījumus, kas paredz iespēju ikvienam turpmāk suņu reģistrāciju veikt par pazeminātu maksu - 3,50 eiro līdzšinējo 7,11 eiro vietā, savukārt dzīvnieku patversmes suņu reģistrācija jaunajiem saimniekiem turpmāk ir bez maksas.
Tomēr patversmes un organizācijas „Dzīvnieku policija” pārstāve Ilze Džonsone uzskata, ka lielāka problēma par reģistrācijas maksu joprojām ir cena par čipa ievadīšanu dzīvniekam
„Šobrīd ir tā, ka no visa šī pakalpojuma redzamā aisberga daļa ir valsts maksas pakalpojums reģistrā 3,50 eiro, bet viss pārējais saimniekam, lai izpildītu likumu, ir nezināmais lielums, un tā tas nedrīkstētu būt.
Vajadzētu būt tā, ja ir šī obligātā norma, tad es izpildu normu - tikai un vienīgi čips un reģistrācija - bez kādiem papildu pakalpojumiem. Nevar vienā mirklī panākt ideālo pasauli, ka visi suņi ir saskaitīti, ar Eiropas pasēm un vakcinēti,” kritiska ir Džonsone.
Viņa ir pārliecināta, ka čipošanas sistēmas vienkāršošanai arvien nepieciešami vairāku normatīvu grozījumi, lai veterinārārstiem talkā varētu nākt arī patversmju darbinieki, pakalpojumu veicot tikai par pašizmaksu. Tāpat jaunās normas nodrošinātu, ka suņu labturības normu pārkāpēji pieķeršanas brīdī tiek identificēti ar savu dzīvnieku, proti, suns tiek piereģistrēts
„Mēs ļoti iestājamies par šo un kopā ar pašvaldībām, Lielo pilsētu asociāciju, Lauksaimniecību organizāciju padomi iesnieguši Tautsaimniecības komisijā šo obligātās reģistrēšnas atvieglojuma normatīvu un gaidām atbildi, kad šis jautājums tiks skatīts,” norāda Džonsone.
Tiesa, Tautsaimniecības komisija Latvijas Radio apstiprināja, ka deputāti savu viedokli par priekšlikumu izteikuši, to vienreiz jau noraidot, tādēļ atkārtotai jautājuma virzīšanai neredz jēgu un to nedarīs.
Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda, ka medijos daudzkārt aprunātā un pārmestā ārstu vēlme nopelnīt vairāk suņu uzskaites procesā nav pamatota.
Organizācijas pārstāve Lita Konopore skaidro, ka patlaban organizācijas biedri suņu čipošanas un reģistrācijas procesu nodrošina par aptuveni 12 eiro, protams, ja sunim ir kāds no valstī obligāti noteiktiem dokumentiem - vakcinācijas apliecība vai pase. Attiecīgi, ja dokumentu nav, tos piedāvā noformēt.
„Lai šo haosa radīto negatīvismu mazinātu, Latvijas Veterinārārstu biedrība izsludināja aktivitāti, kurā katra veterinārā klīnika varēja pieteikties ar savu cenu. Šobrīd 97% klīniku piedāvā mikročipošanu par cenu 10 eiro+PVN (pievienotās vērtības nodoklis), ja konkrētais uzņēmums ir PVN maksātājs. Problēma ir tā, ka daudzi cilvēki ir sapratuši, ka šī reģistrācija neko nedod dzīvnieka veselībai, un daudzi ir pārliecināti, ka tā ir lieka naudas tērēšana. Viņi negrib, lai suns atrastos kaut kādos reģistros. Ar šiem cilvēkiem nav iespējams cīnīties citādi, kā tikai ar efektīvu kontroli un uzraudzīšanu,” pauž Konopore.
Dzīvnieku iezīmēšana jeb čipošana suņiem ir obligāti jāveic visā Latvijas teritorijā no 2017.gada 1.janvāra. Lauksaimniecības datu centrā piecu gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 46 000 suņu. Vetārsti lēš, ka vēl ir ap 35 000 nereģistrētu suņu.
Tendence rāda, ka iedzīvotāji savus dzīvniekus aktīvi reģistrēja pavasarī, bet vasarā aktivitāte krietni kritusies un pagaidām vēl ir salīdzinoši zema – ap 1000 mēnesī. Centrs apliecina, ka lauku reģionos suņus reģistrē mazāk.
Kā tika ziņots, valdība nolēma pārcelt termiņu obligātajai suņu čipošanai no šī gada 1.jūlija uz 2017.gada janvāri.
Pirms tam gan valdībā bija nolemts, ka no šā gada 1.jūlija visiem suņiem, kas sasnieguši sešu mēnešu vecumu, jābūt reģistrētiem vienotajā mājas dzīvnieku datu bāzē, kā arī iezīmētiem ar mikroshēmu jeb čipotiem. Ar mikroshēmu iezīmētiem dzīvniekiem ir vieglāk atrast saimnieku, ja suns ir noklīdis, kā arī nepieciešamības gadījumā, nolasot datus, var noteikt, vai suns ir potēts, piemēram, pret trakumsērgu.
