"Es neatbalstu suņu siešanu ķēdēs. Nevienam dzīvniekam nevajag tādu dzīvi, kad ir pieķēdēts ķēdēs. Ir suņi, kas nemaz netiek izskraidīties. Mēs visi saprotam, ka tādu dzīvi neviens nav pelnījis," uzskata suņu saimniece Eva.
"Protams, pie ķēdes turēt viennozīmīgi nav pareizi. Ja saimnieks iegādājas kucēnu ar tādu doma, ka viņš visu dzīvi suni turēs pie ķēdes, tad kam viņam tas suns vajadzīgs?!" neizpratnē ir Cēsu dzīvnieku patversmes pārstāve Linda Bērziņa.
Suns ir bara dzīvnieks. Tam ļoti svarīgi ir būt kopā ar vēl kādu. Suns, dzīvojot savu dzīvi tikai pie ķēdes, var kļūt neaprēķināms, agresīvs un šādi apstākļi viņam var radīt neatgriezenisku traumu uz visu atlikušo dzīvi.
"Ir dažādi gadījumi, kad saimnieks dodas prom no mājas. Tad viņu var uz kādu mirkli piesiet, tas nav nekas slikts un nopeļams. Tad labāk to suni piesiet, nekā viņš staigā apkārt un rada problēmas – apdraud sevi un citus apkārtējos. Apzināti turēt visu mūžu pie ķēdes, tas nav atbalstāms," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja dzīvnieku patversmes pārstāve Linda Bērziņa.
Savukārt suņa saimnieks Jānis dalās viedoklī, kāpēc viņa suns tiek siets ķēdē: "Pareizi jau būtu nesiet, bet, redziet, šis suns man tika uz Jauno gadu. Bija vēl viens, kurš mistiski pazuda, jo brīvi staigāja. Vakarā bija, otrā būdā gulēja un no rīta nav."
Pat ja cilvēka labākais draugs ir piesiets pie ķēdes, tam ir nepieciešama uzmanība, izskriešanās, pastaigas un īpaša aprūpe. Pēc suņu labturības likuma viņam dienā ir vismaz 30 minūtes jāizskrienas, viņam jāizstaigājas.
"Viņam ir tik gara ķēde, ka viņš var izskrieties, bet jā, visu dzīvi pie ķēdes – tas ir nežēlīgi. Es ar viņu vienmēr aprunājos," taisnojas suņa saimnieks Jānis, kurš savam sunim ir nosiltinājis māju un ķēde ir garāka par labturības noteikumos noteiktajiem trim metriem.
Zināmas vairākas alternatīvas suņu neturēšanai pie ķēdes, piemēram, trose, kuru izmantojot, suns var brīvi skriet un tajā pašā laikā uzraudzīt savu teritoriju.
"Tagad, kad ir aukstais laiks, jāskatās un jāpievērš uzmanība suņu būdai, vai tā ir siltināta, vai iekšā ir pietiekami daudz pakaišu - salmi vai siltas segas, jo pēdējās dienās ir sals, ko arī mēs jūtam. Suņi aukstumu jūt pastiprināti, par cik viņi visu diennakti atrodas ārā un sevišķi naktīs," dzīves apstākļus vērtē Cēsu dzīvnieku patversmes pārstāve Linda Bērziņa, kura raidījumam "Vides fakti" piebilst, ka katru dienu jānes silts ūdens un kalorijām bagāta barība, lai aukstā laikā vēderi ir pilni."
Citā Vidzemes sētā dzīvo īsti laimes lutekļi, vai precīzāk – Toma lutekļi. Pēc skata tie ir diezgan iespaidīgi suņi, kuriem tuvoties ne kurš katrs uzdrošinātos, bet saimnieka klātbūtnē tie, maigi sakot, ir ļoti draudzīgi.
"Ir labi, ka viņi laukos var nepārtraukti izskrieties. Atdzīšos, es reizēm pielieku pie ķēdēm, kad esmu dusmīgs, ja suņi aizblandās. Tāds mazais sods - uz pāris stundām pielikšana pie ķēdes," cilvēka labāko draugu audzināšanu skaidro suņu saimnieks Toms.
"Viņi nakšņo mājās, skraida pa pagalmu, kad ir luste. Pie kaimiņiem viņi neiet, bet ir vieni kaimiņi, pie kuriem mēdz aiziet, bet viss ir kārtībā, jo viņu suņi arī atnāk pie mums," dzīvi laukos skaidro Toms un piebilst, ka suņi tiek turēti mājās, kad notiek dzinējmedības.
Iestājoties sevišķi aukstajam laikam, sirdis kļūst līdzcietīgas pret dzīvniekiem un klaiņojošos suņus pamana biežāk. Pagājušajā gadā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis vairāk nekā 600 iedzīvotāju sūdzības par dzīvnieku turēšanu un 182 gadījumi bijuši par dzīvnieku turēšanas notekumu pārkāpšanu.
Katra pienākums ir ziņot atbildīgajām iestādēm, ja šķiet, ka kaimiņš vai kāds pilsētas, pagasta iedzīvotājs necienīgi izturas pret savu suni.
"Vispareizāk būtu griezties PVD teritoriālajā struktūrvienībā un ziņot pa informatīvo tālruni. Inspektori dodas izpētīt situāciju, lai pārliecinātos par dzīvnieka turēšanas apstākļiem," sacīja PVD vecākā eksperte Meldra Ivbule.
Saimniekiem arī jāatceras, ka līdz 2016.gadam suņiem ir jābūt transponderiem jeb mikročipiem.
