"Ir dzirdēts, ka frizē ar nomierinošiem līdzekļiem. Narkozes līdzekļus drīkst lietot tikai vetārsts, kuram ir atļauja to lietot, parasts cilvēks no malas to lietot nedrīkst," skaidro veterinārārsts Aigars Briņķis.
Juridiski nedrīkst, bet, kā izrādās, paslepus dara, lai vieglāk strādāt.
"Es par to esmu domājusi, bet cenšos nepieļaut tādu iespēju. Pagaidām viss ir kārtībā un viņa tiek frizēta divas stundas. Es ļoti ceru, ka tā nav. Jāatstāj būs kamera. Šis ir jautājums, par kuru vajag padomāt," sacīja dziedātāja Aija Andrejeva.
"Es nekad nedomāju, man pat nebija ienācis prātā, ka kas tāds var būt. Jā, es viņu atstāju, pēc divām stundām nāku pakaļ, to es manītu," domā Zefīriņa saimniece Ida.
Pēc mediķu teiktā, ir dažas pazīmes, kas varētu liecināt, ka dzīvniekam dota narkoze vai nomierinoši līdzekļi. Piemēram, miegainība, vai tieši pretēji - pārmēru uzbudinātība.
"Ja narkoze tiek dota pirmoreiz, reakcijas var būt dažādas. Ja dzīvniekam ir problēmas ar nierēm, suņa kažoka apkopšana nav iemesls izmantot narkozi," skaidro Solvita Vība.
"Narkoze pazemina asinsspiedienu, ir slodze nierēm, var izraisīt sirds problēmas," stāsta veterinārārsts Aigars Briņķis.
Tiesa gan, ir dažas suņu šķirnes, kuru kažokus no spalvu kamoliem iespējams atbrīvot tikai iemidzinot, bet tad tas jādara dzīvnieku klīnikā.
"Mēs klīnikā ņemam no saimniekiem piekrišanu, parakstu, ka dod narkozi, un mēs sniedzam skaidrojumu, kāpēc tā notiek, bet frizētavā to nedrīkst darīt," procedūru skaidro veterinārārsts Briņķis.
Lai nenonāktu līdz tam, ka suns tā novēlies, ka citu variantu nav, kā tikai iepotēt nomierinošu poti, dzīvnieks pie kažoka kopšanas jāpieradina no bērnības.
"Pavisam mierīgi pieradinām, ka kažoku ikdienā apskatām, ķemmējam, lai nav tā, ka procedūra jādara ar uzpurni, vēl sliktāk narkozē, tad dzīvniekam ir ļoti slikti," stāsta Solvita Vība.
Ja radušās aizdomas, ka mīlulis frizēšanas laikā ir sazāļots, to pierādīt būs ļoti grūti, jo toksikoloģijas centrs analīzes no dzīvnieka ņem tikai pēc policijas pieprasījuma.