Suns pie zābaciņiem ir jāpieradina pakāpeniski, jo sākumā tas apaviem var pretoties.
“Rīgas centrā, kur daudz kaisa [sāli], suns ir jāpieradina pie zābaciņiem. Tas jādara laicīgi. Daudzi saimnieki padodas, vēl neuzsākot darbu,” uzsvēra kinoloģe.
Vietās, kur sāli kaisa nedaudz, var pietikt arī ar īpašām ziedēm, ar kurām pirms pastaigas iesmērē suņa ķepas.
"Citi atkal izmanto speciālās ziedes; varbūt tādās vietās, kur nekaisa tik daudz, ar to varētu pietikt, bet mēs skatāmies konkrēti pēc suņa un vietas, kur dzīvo,” skaidroja Siņicina.
Ja dzīvniekam ir nosliece uz alerģiju vai ir kāds nobrāzums ķepā, sāls iedarbojas uzreiz, uzsvēra veterinārārste Lita Konopore.
"Visu pastaigu, iespējams, dzīvnieks cilā ķepas nevis tāpēc, ka ir auksti, bet tāpēc, ka sāls grauž ķepas. Ja kaisītais materiāls nav sāls, bet smiltis, arī tās ar mitro masu ieiet pirkstu starpās un rada berzi," viņa stāstīja
Runājot par mēteļa vilkšanu sunim aukstākā laikā, kinoloģe Siņicina atzina, ka ir jāskatās uz katru suni individuāli – vai tas ir mazs un īsspalvains vai liels un ar garu pavilnu. Tāpat jāizvērtē, cik aktīvs ir dzīvnieks. Vēsākā laikā labāk doties aktīvākās pastaigas.
Ir suņu šķirnes, kuriem ir bieza pavilna, un tās līdz -10 grādiem dzīvo ārā, piebilda Konopore. Tāpat ir suņi, kas paši izvēlas gulēt sniegā.
“To, cik biezs būs apmatojums, ietekmē gaismas aktivitāte. Apmatojums nemainās no siltuma vai aukstuma, tas ir fotosensibls. Tas nozīmē, ja suns dzīvo iekšā un ir pakļauts gaismas lietošanas paradumiem ģimenē, tad apmatojums tam būs mazāks nekā sunim, kuram ārā sešos visas gaismas tiek izslēgtas, viņš paliek tumsā," skaidroja Konopore.
Kombinezonu sunim vetārste ieteica paņemt līdzi, uzvilkt ārā un novilkt pēc pastaigas, nevis tūlīt pēc izskriešanās – tas būtu tāpat, kā sasvīdušu bērnu izģērbt aukstumā.
