Septiņus gadus vecajam sunim Ārčijam ir ģenētiska mugurkaula problēma. Kaulu deformācijas dēļ tiek nospiesti nervu gali, sunim apgrūtinot kustības. “Faktiski viņš jebkurā brīdī var tikt paralizēts. Vienreiz jau taisījām operāciju Krievijā, bet ārsti tomēr brīdināja, ka slimība nepāries. Tāpēc masāža viņam ļoti uzlabo dzīves kvalitāti,” stāsta Ārčija saimniece Ērika Osipenko.
Ārčijs pie masāžām ir pieradis – viņš fizioterapeites Zanes Apiņas palīdzību saņem jau divus gadus. Sākotnējās mājas vizītes tagad nomainījuši regulāri salona apmeklējumi.
“Muskuļi viņam sāp tādēļ, ka viņš nepareizi staigā mugurkaula deformācijas dēļ. Bet tas, ka masāža muskuļus atslābina, viņam ļoti patīk. Pēc šādiem seansiem turpmāko nedēļu ir redzams, ka viņš jūtas labāk, vairāk kustas, kļūst aktīvāks.”
Suņu masāžas bieži apmeklē mīluļi ar konkrētai šķirnei raksturīgajām problēmām, piemēram, takši ar diska trūci un vācu aitu suņi ar gūžas displāziju. Tāpat fizioterapija nepieciešama arī aktīviem bezšķirnes suņiem.
“Klienti pārsvarā ir divu veidu. Vieni – kurus ir nosūtījis vetārsts pēc traumām, pēc operācijām, kam ir vajadzīga palīdzība rehabilitācijā. Un otra kategorija ir tie suņi, kas kaut ko sporto, vai nu viņi ir izstāžu suņi un viņam ir jāvar skaisti nostāties, kas ir arī statiskā slodze, vai tie ir, piemēram, adžiliti skrējēji,” stāsta suņu masiere Zane Apiņa.
Iepriekš Zane Apiņa nodarbojās ar zirgu fizioterapiju, bet pirms dažiem gadiem paralēli sāka apgūt suņu masāžu, kas krietni atšķiras no rikšotājiem paredzētajām tehnikām. “Tā lielā atšķirība varbūt ir tāda, ka zirgs ir diezgan stingrs dzīvnieks, kuru nevar tā kā cilvēku pamasēt, bet suns turpretim ir ļoti mīksts. Un tāpēc ir grūtāk ar viņu strādāt, bet
suņi ir arī lielākas princeses, ja viņam kaut kur sāp, tad viņi visbiežāk uzreiz kož.
Reizēm iet ilgi, piemēram, bija pie manis afgāņu kurti, tur mēs normāli strādāt varējām tikai trešajā reizē, jo viņam vajadzēja pierast,” stāsta suņu masiere.
Uz suņu masāžām dodas dzīvnieki ar aktīvu ikdienu – tie, kas piedalās dažādās sacensībās, izstādēs, nodarbojas ar kanekrosu, adžiliti vai frisbiju. Lai gan šāds sportisks dzīvesveids ir veselīgs, arī sunim var gadīties traumas. Masāža ne tikai atslābina un veicina lokanību, bet arī samazina dzīvnieka stresu un palīdz atgūties pēc intensīvas fiziskās slodzes.
“Strādājot ar suni, skatos, pie kurām muskuļu grupām jāpiestrādā vairāk, jo jebkurā gadījumā tiek masēts viss suns. [Rezultātu] praktiski var redzēt uzreiz – viņš pieceļas no paklājiņa un aiziet, un tad mēs ar saimnieku skatāmies, kas tagad tikko notika... Ne vienmēr, protams. Pie tādām lielākām traumām un lielākām problēmām, protams, paiet ilgāks laiks, kad ir redzams progress. Bet ļoti daudzos gadījumos praktiski uzreiz var redzēt,” stāsta Apiņa.
Arī Demis ieradies uz ārsta nozīmēto fizioterapiju. Astoņus gadus vecais suns sācis klibot. “Viņam jau ir nervu kompresija krustos, tāds diezgan neatgriezenisks process varētu būt. Bet mēs viņam varam mēģināt atvieglot ikdienas dzīvi,” stāsta Demja saimniece Zanda Matuzele.
Lai rezultāts būtu efektīvāks, arī pašam saimniekam jāpilda mājasdarbi.
Kādam tās ir pastaigas, citam – peldēšana. Pēdējo gadu laikā suņu saimnieki kļuvuši atbildīgāki un daudz vairāk laika vēlas pavadīt kopā ar saviem mīluļiem. Un atbildība nozīmē arī rūpes par veselību.
“Jautājums ir pat brīžiem vairāk par to, ko mēs no viņa gribam, sevišķi, ja mēs runājam par sporta suņiem. Mēs gribam, lai viņš lec un skrien. Un lai viņam nesabojājās locītavas no visas lēkāšanas šausmīgās, tad ir jārūpējas par to pastiprināti. Ja mēs gribam, lai viņš pēc tās traumas tomēr neklibo, tad ir jābūt kaut kādai fizioterapijai.”
Vienlaikus jāatceras – masāža nav brīnumlīdzeklis, kas izārstēs smagas traumas vai iedzimtas slimības. Taču tā krietni atvieglo sāpes un palīdzē mīlulim izbaudīt laiku kopā ar saimnieku.
