Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds IV

Ķepa uz sirds

Otiņš un viņa saimnieks gleznotājs Jānis Anmanis

Ķepa uz sirds

Suns Pērkons ar īpašām vajadzībām izmainījis boksa trenera dzīvi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 6 mēnešiem.

Boksa treneris Arnis Ritenieks savās mājās uzņēmis četrkājaino draugu ar īpašām vajadzībām - no patversmes paņemto suņu puiku Pērkonu. Suns viņa dzīvē ienāca tam paredzētajā laikā, uzskata Arnis.

Lai gan par savu suni viņš bija domājis ilgi, viss pārauga realitātē tikai tad, kad sociālajos tīklos ieraudzījis Pērkona attēlu.

„Sēdēju "Facebook", skatījos telefonā svētdienas pēcpusdienā. Skatos, ka ielikts sludinājums. Un man uzreiz galvā: „Bingo!” stāsta Arnis.

Izlasot Pērkona dzīvesstāstu, Arni neuztrauca fakts, ka suņuks ir pilnīgi kurls. Ilgi nedomājot, viņš devās uz dzīvnieku patversmi ar suni iepazīties. Tur Arnis uzzināja, ka uz Pērkonu pieteikušies deviņi cilvēki. Patversmes darbinieki Pērkonu izlēma ļaut adoptēt viņam, jo Arnis suņuku apciemot devies visbiežāk.

„Es viņu pastaidzināju. Un katru reizi, ka es viņu atstāju būrī, viņš noskatījās un iesmilkstējās, ka man saslēdzās – viss, tur nav atpakaļceļa. Es biju pilnīgi pārliecināts, ka viņš ir manējais un ka viņš mani ir izvēlējies par savu saimnieku,” stāsta Arnis.

Arņa saikne ar Pērkonu izveidojusies ļoti spēcīga, tāpēc komunicēt ar pilnīgi nedzirdīgu suni viņam nav sagādājis grūtības. Viņš ar suni pastaigājas bez siksnas, jo suns visu laiku turas pie saimnieka. Arnis uzskata, ka Pērkons ir paklausīgāks nekā dzirdīgs suns. Viņš klausa uz roku kustībām.

Uzņemoties rūpes par stafordšīras terjeru, Arnim nereti nācies saskarties ar cilvēku nesapratni un maldīgajiem priekšstatiem, kas izveidojušies par šīs šķirnes pārstāvjiem.

“Es biju sporta zālē un ņēmu suni līdzi. Cilvēki sāka šņukstēt – kā nu tagad būs, viņš sakodīs. Un es uzdevu vienu jautājumu: “Vai es jums neliekos bīstams? Jo es jums varētu iedot pa galvu trīs reizes ātrāk nekā viņš.” Skaidrs, ka viņš ir suns, bet tie ir baigie stereotipi. Man arī bērni brauc un viņu ņurca. Viņš nevienā mirklī nenodarīs pāri un aizstāvēs saimnieku," uzskata Arnis. 

Katru dienu Pērkons Arnim iemāca ko jaunu, piemēram, trenēt pacietību.

Arnis atklāj, ka ik dienu izjūt Pērkona pateicību par to, ka viņam dota otra iespēja un mājas, ko saukt par savējām.

Šobrīd Arnis dzīvi bez Pērkona vairs nespētu iedomāties, jo pēc suņa ienākšanas viņa dzīvē viss gājis tikai uz labo pusi.

“Viņš man ir svēto kārtā, es viņu pat esmu uzzīmējis uz savas ādas,” uzsver Arnis, atrādot savu tetovējumu uz ceļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti