Pirms dažiem mēnešiem Vladislava no patversmes adoptēja četrus gadus veco suņu meiteni Semu. Un jau pēc divām kopā pavadītām dienām Sema devās saimniecei līdzi uz darbu reklāmas aģentūrā.
"Man bija nenormāli bail viņu atstāt mājās, man bija bail gan par Semu, gan par savām mājām, jo es nezināju, kā viņa uzvedas tad, kad manis nav, un ko viņi darīs, un vai viņa nebūs garlaicīgi," stāsta Semas saimniece Vladislava Romanova.
Vladislavas mērķis bija noskaidrot, kā Sema reaģē svešā vidē un vai nākšana uz darbu sunim palīdzēs atraisīties.
"Pirmajā dienā viņa nedaudz apjuka, viņa īsti nesaprata vispār, kur viņa atrodas, kāpēc ar viņu pilnīgi visi spēlējās un it īpaši, man liekas, tas ir aktuāli patversmes suņiem, jo viņi varbūt nav pieraduši pie tik lielas uzmanības," turpina Vladislava. "Pagāja, man liekas, kādas desmit piecpadsmit minūtes, tad viņa visu apsmaržoja, viņa iepazinās ar visiem cilvēkiem, saprata, ka draudi nekādi nav, ka īstenībā te viss forši. Te var arī dabūt kaut ko virtuvē pusdienu laikā."
Sema darba vietā ātri vien iejutās un tagad kļuvusi par kārtīgu biroja gariņu. Bet vai nākšana līdzi saimniekam uz darbu sunim nāks par labu un netraucēs kolēģiem?
Pieaugušus, adoptētus suņus eksperte iesaka pieradināt pie jaunās darba vides pakāpeniski. Sākumā tās var būt divas trīs stundas dienā.
"Nav jums vēl izveidojies tik labs kontakts ar šo suni, daudzas lietas sunim ir svešas, un, protams, pirmajās dienās tas vēl ir papildu stress sunim un papildus slodze, pat, ja mums liekas, ka suns jūtas labi, ir laimīgs, bet viņš arī nevar pateikt, vai viņš ir noguris no tās uzmanības, varbūt viņš grib kaut kur paslēpties," skaidro “Rimi mājdzīvniekiem” eksperte Ļena Valdmane.
Savukārt saimniekiem, kuri vēlas uz darbu ņemt līdzi kucēnu socializācijas nolūkos, jāatceras – piecu sešu mēnešu vecumā kucēnam var būt arī tā sauktais baiļu periods.
"Kucēns var arī izturēties tā piesardzīgāk pret citiem cilvēkiem, varbūt pret kaut kādām jaunām vietām, vienkārši to vajag saprast, nevajag ar varu viņam tā kā likt kontaktēties ar cilvēkiem un labāk ievērot principu, ka mazāk, bet regulāri, nevis vienu reizi, bet pamatīgi," norāda Valdmane.
Sunim darba vietā stresu var radīt daudzi faktori – nezināmi trokšņi, cilvēku plūsma, kurjeri, smaržas un arī pārtika – kolēģu rosība virtuvē suni var uztraukt vai pat radīt diedelēšanas ieradumu. Tādēļ arī kolēģus ieteicams informēt – suni pa kluso nebarot.
"Saimniekam jānovēro savs suns šajā darba vidē, nevar vienkārši atvest suni uz darbu un lai viņš tur pats izklaidējās ar kolēģiem un izklaidē kolēģus," uzsver eksperte. "Vajag iekārtot vietu, kur suns gulēs, vajag nolikt ūdens bļodu, kur suns dzers, un arī tomēr sunim ir jābūt nedaudz jau apmācītam, lai viņš saprot komandu "Vietā!" vai komandu "Guli!", kad viņš arī var mierīgi vienu divas trīs stundas atrasties savā vietā un nevienu netraucēt."
Tāpat jāpadomā, kurš pieskatīs suni, ja saimniekam būs jādodas uz kādu sapulci. Lai mīluli nodarbinātu, noderēs dažādas nomierinoša tipa rotaļlietas – intelektuālās puzles, ostīšanās paklājiņi, kongi un graužamās mantiņas.
Starp citu, Sema nav vienīgais suns ofisā. Viņai pievienojas arī franču buldogs, labradors un vēl viens adoptēts draugs, jo, kā izrādās, lielākā daļa darbinieku ir īsti suņumīļi.
"Mēs esam pieraduši pie tā, ka mums šeit ir suņi, un tas vairs netraucē, varbūt sākumā, tikko strādājot, bija nepierasti, tagad tā ir pilnīga norma. Tu strādā un tad, kad tu gribi atpūsties, tu aizej ar suni paspēlējies," stāsta Vladislavas un Semas kolēģe Tīna.
Ja vairākiem darbiniekiem ir suns, ieteicams izveidot grafiku – kurā dienā kurš suns dosies uz darbu, lai neveidotos lieki konflikti. Savukārt korgijam Okī ir privilēģija būt vienīgajam sunim birojā.
"Kad beidzās tas vakcināciju periods, kad vispār viņš varēja iet ārā, tad viņš arī sāka nākt uz darbu. Es viņu vienkārši neesmu atstājusi nekad vienu līdz šim, jo es nevaru atstāt viņu, mēs esam saraduši kopā, un mēs visur ejam," atklāj Oki saimniece Evija Dindone.
Oki mīļākā nodarbe ir neatlaidīga bumbiņas pienešana ikvienam, kurš to viņam pasviedīs.
"Okis ir ļoti labs suns, Okis ir mīļumiņš, viņš klausa, viņš zina, ka, ja mums ir kaut kāda svarīgāka tikšanās, tad viņš māk arī smuki pasēdēt un tad viņš neuzbāžās ar savu bumbiņu," stāsta suņa saimniece. "Man pat pienāk klāt un saka paldies, ka Okis šodien bija, ka mums te tādas saspringtākas tikšanās bija, bet, ieraugot Oki, visiem sirds atmaigst, un viss ir tā forši."
"Viņš ir kļuvis par neatņemamu biroja sastāvdaļu un ļoti lielu palīgu ikdienas darbos. Es domāju, ka viņš ne tikai sagādā milzīgu prieku ikvienam no kolēģiem, bet arī palīdz uzturēt veselīgu formu," uzsver Evijas un Oki kolēģis Austris.
"Ja es paņemu savu suni uz darbu, man galvenokārt ir tas, ka es baigi visu laiku domāju par to, kā viņš jūtas, tas varbūt man nedaudz traucē, es nevaru tā kā līdz galam atslābt, es visu laiku pieskatu, gribu, lai viņš labi jūtas," stāsta Vladislavas un Semas kolēģe Laura.
Suns birojā ne tikai pozitīvi ietekmē darbinieku labsajūtu, bet arī uzlabo jebkura apmeklētāja garastāvokli.
