Ar Šoko raidījums "Ķepa uz sirds" tikās "perfektajās vakariņās" kopā ar sunīša krusttēvu Jāni Skuteli. Abi viesojās pie Anitas Leiškalnes un Spensera, kā arī pie Binnijas un viņas mīluļiem - Klāras un Martas. Toreiz pasākuma galvenais mērķis bija palīdzēt atrast mājas Šoko, no kura iepriekšējie saimnieki bija atteikušies.
Tas arī izdevās, un Šoko tika pie savām jaunajām mājām Rojā.
"Es noskatījos raidījumu. Man tik ļoti iepatikās, ka viņš ir tik atraktīvs. Es teicu vīram, ka braukšu pēc suņa. Viņš gan bija pret to, bet 2013.gada 30.decembrī - nākošajā vai aiznākošajā dienā pēc raidījumā - es uzreiz zvanīju uz "Mežvairogiem", lai patur to Šoko, lai nevienam neatdod," raidījumam "Ķepa uz sirds" stāsta Šoko saimniece Gaida Jermane.
Jau no pirmā mirkļa, kad Gaida ieraudzīja Šoko televizora ekrānā, viņa zināja - tas būs mans suņuks! Gaidu apbūra Šoko cilvēciskais acu skatiens.
"Actiņas man ļoti patika. Jau TV redzēju, ka viņam ir tās smukās acis. Dzeltenīgi brūnas, tādas mīlīgas," saka saimniece Gaida, kura Šoko mājās pārveda Vecgada vakarā. Kopīgi tika nosvinēts Jaunais gads, taču jau nākošajā dienā Šoko saimniecei sagādāja pamatīgu šoku - Šoko ir izbēdzis no mājām un pa ielu devās tālāk uz Rīgas pusi. Gaida domāja, ka Šoko dodas atpakaļ uz "Mežvairogiem", taču viss beidzās labi un Šoko atgriezās nu jau īstajās mājās.
Pēc šī atgadījuma saimnieki vienmēr uzmana, vai sētas vārtiņi ir aizslēgti.
Par jaunā iemītnieka ierašanos sākotnēji iepriecināts nebija mazais Zefīriņš, kurš bija radis mājās būt par saimnieku. Tas gan ilga tikai dažas dienas un abi sadraudzējās. Šoko ātri iekaroja arī kaķu simpātijas. Tie esot kļuvuši gluži vai par viņa sargiem.
"Kaķi viņu sargā. Vienu reizi laikam griezām Šokam nagu un viņš pretojās - sāka smilkstēt. Kaķi bija mums pa vidu, izšķīra mūs tā, ka mēs vairs neko nevarējām viņam darīt," stāsta Gaida.
Suņa mīlestība pret līdzcilvēkiem var būt bezgalīgi skaista. Tomēr pirms suņa paņemšanas katram kritiski jāizvērtē, kāds dzīvnieks būtu vispiemērotākais. Un galu galā, ko mēs paši varam suņukam sniegt.
"Ja ņem dzīvnieku no patversmes, tad ir kārtīgi jāapdomā!
Es, kad ņēmu Šoko, iepriekšējā naktī negulēju. Pamodos ik pa laikam, bet man viņš tā iepatikās, man bija žēl, ka viņam nav mājas un tuvojās Jaunais gads. Es viņam uz Jauno gadu gribēju savas mājas iedot," atceras Gaida.
Šoko ir kļuvis par īstu klēpjsunīti, kurš ļoti labprāt kopā ar saimnieci brīvdienu rītos laiskojas dīvānā. Un arī viņa mīlestības uzplūdiem nav robežu. Saimniece spriež, ka tam varbūt par iemeslu ir tas, ka Šoko beidzot jūtas patiesi mīlēts un kādam piederīgs.
