Suņi atgriež dzīvesprieku Sabiles aprūpes nama senioriem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Viesi Sabiles veco ļaužu aprūpes namā “Kalmes” tiek gaidīti vienmēr. Bet jo īpaši siltā smaidā atplaukst senioru sejas, kad pa durvīm uz divu stundu ilgu nodarbību iesoļo Gesi, Barbi un Aura jeb trīs biedrības “Maigais suns” kanisterapijas suņu meitenes, kas pabiksta ar purniņu, tā aicinot samīļot, un pieglaužas kājām, lai ar savu siltumu dziedētu sāpes un atgrieztu dzīvesprieku.

Pa Sabiles veco ļaužu aprūpes nama telpām kā milzu mākoņi pārvietojas trīs pūkaini aptuveni 50 kilogramus smagi Pireneju kalnu un Bernes ganu suņi. Šoreiz Gesi, Barbi un Auru samīļo un pacienā daudz vairāk roku, jo Senioru dienā ciemos ieradies arī vokālais ansamblis no Pastendes.

''Cik tu esi jauks! Un trijās krāsās. Tu esi laimes suns!'' - tā apčubināts tiek tumšākais no suņiem, kura purniņš kustas tik aktīvi, ka Gesi reizēm mēdz arī kādu sabiedēt. Ja viņa cilvēkam pienākt klāt, tas nozīmē, ka Gesi uzticas. Taču viņas apgulšanās uz kājām mēdz būt arī sāpīga, jo suns tikai viņam zināmā veidā prot atrast tieši to kāju, kas sāp visvairāk.

Par to pārliecinājās arī vokālā ansambļa dalībniece Mārīte Rutule: ''Man ir izdeformējies kauliņš labai kājai. Viņš atnāca un uzsēdās tieši uz tās kājas virsū. Tā kā silda. Silta tā kāja ir. - Varbūt tagad varēsiet pilnīgi dejodama mājās doties? - Nu kaut nu tā būtu! Tā būtu Dieva svētība! Suņa svētība!”

Biedrības “Maigais suns” dibinātājs Viktors Mucenieks saka - nevar teikt, ka suns paņem cilvēka slimību, jo tas būtu ļoti nežēlīgi pret dzīvnieku. Patiesībā suns palīdz atvērt paša cilvēka iekšējās rezerves:

''Cilvēks, glaudot sunīti, gūst gandarījumu, veidojas svētku sajūta. Un tās svētku sajūtas dēļ organisms restartējas.

Vispār, ja ļoti sarežģīti, tad suņa klātbūtnē cilvēkam uzlabojas asins sastāvs.”

Martas kundze, baudot silto rudenīgo pēcpusdienu un reizē trenējot kājas, atzīst, ka viņai vairs nesāp ceļi. Tāpēc katru ciemošanās reizi, kad suņi apguļas pie kājām, Martas kundze gaida ar prieku un smej:

''Bet pulk’ jau to cilvēku ir. Katrs aicina “nāc, nāc pie manis!”. Viņi jau nespēj mūs apkalpot.''

No Carnikavas līdz Sabilei kanisterapijas suņi ceļu mērojuši jau četras reizes. Izmaiņas senioros novērojusi arī Sabiles aprūpes biedrības “Kalme” valdes priekšsēdētāja Maija Dubro. Visvairāk tieši emocionālajā ziņā.

''Viņiem ir tāda sajūta, ka viņi kādam vēl ir vajadzīgi. Kaut lai tas ir sunītis... Viņi tev iet un bāž to purniņu.

Redzējāt, tas jau nav purniņš, bet purns. Tas ir tas, kas viņus uzmundrina. Tā taču nav veltīgi pavadīta diena – redz, ka ir vēl kāds, kas mani grib...'' veco ļaužu izjūtas pārstāsta Dubro.

Maija Dubro ar apbrīnu atceras pirmo ciemošanās reizi, kad Aura, nepārzinādama telpas, pati atrada istabu, kurās dzīvo guļošā paciente, un taisnā ceļā devās pie viņas. It kā sasveicinoties paostīja un atgriezās pie pārējiem. Suņu saimnieks Viktors Mucenieks stāsta, ka suņi ir tik ļoti dažādi raksturos – viens ir mierīgāks, cits dauzonīgāks un aktīvāks, un viņi paši atrod, kuram palīdzēt.

''Barbi ir ļoti mierīga, viņa var vispār sastingt. Ja cilvēks baidās, tad viņš saprot, ka pēc laika tas mīkstais, siltais mākonis nedara pāri. Barbi brīnišķīgi noder, kad vajag pārvarēt bailes no suņiem,'' par vienu no savām audzēknēm saka Viktors Mucenieks.

Lai gan kanisterapijas nodarbības nav bezmaksas pasākums, Sabiles veco ļaužu aprūpes nams, redzot kādu dzīvesprieku suņi ienes gandrīz 20 senioru dzīvē, plāno nodarbības turpināt vismaz vēl šoziem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti