Sunim uz ielas jāuzvedas mierīgi un nosvērti, bez riešanas un rūkšanas. Ja tā nav, tad saimnieks nav līderis suņa acīs, kā rezultātā dzīvnieks neklausīs. Vēl viens no iemesliem šādai rīcībai ir socializācijas trūkums.
“Socializācija ir vienīgais no visas apmācības, ko patiešām var nokavēt. Iemācīt komandas var vienlīdz veiksmīgi četrus mēnešus vecam un 13 gadus vecam sunim. Ja socializāciju nokavē, suns var palikt bailīgs visu atlikušo mūžu, un var būt tik traki, ka palīdzēt vairs nevar,” skaidroja Latvijas Kinoloģijas federācijas instruktors Ivars Lielpēteris.
Iemesls, kāpēc suns uz ielas neuzvedas tā, kā mēs gribētu, ir pavisam vienkāršs. Viņam ir bail no visa, kas mums ir apkārt, viņš ir uzvilcies. Bet to var atrisināt. Pirmo 6-16 nedēļu laikā pēc piedzimšanas suni vajag vest visur līdzi – pastaigāties pilsētas vidē gar tramvajiem, trolejbusiem, vietās, kur apkārt ir citi suņi un cilvēki. Sunim tas viss ir jāiepazīst. Starp citu, tikšanās ar citiem suņiem ir mazākā daļa no socializācijas posma. Bet tā ir ļoti svarīga sastāvdaļa.
Kā pieradināt gan jaunus, gan arī pieaugušus suņus pie citiem suņiem?
“Ja viņam būs bail no citiem suņiem, tad vajag nevis iet suņu barā pa vidu un cerēt, ka viņš tur pieradīs, bet iet pamazām no liela attāluma. Tā, lai viņš redz, ka citi suņi ir, bet likt paralēli sunim darīt kaut ko citu, lai viņš nedomā par tiem suņiem. Lai tie suņi tur ir, bet viņš dara kaut ko citu un gūst no tā baudu. Viņu var mācīt, dod kārumus, spēlēties ar mantām. Pamazām suns savelk kopā, ka tad, kad tur tālāk ir suņi, saimnieks sāk man dot ēst, spēlējas ar mantām. Suņi pamazām no baiļu signāla pārslēdzas uz to, ka viņi kļūst labi, jo suņi ir signāls tam, ka saimnieks pret mani kļūst baigi labais,” skaidroja Ivars Lielpēteris.
Tas gan nenotiks vienas dienas laikā. Šādi jārīkojas katrā pastaigā nedēļām, reizēm pat mēnešiem ilgi, smagākos gadījumos tas prasīs gadus.
Un pēc kāda laika jūs ar savu suni varēsiet tuvoties citiem suņiem.
“Nevajag mēģināt suni pieradināt draudzēties ar citiem suņiem. Iespējams, viņš negrib draudzēties. Tāpat ir cilvēki, kuri nevēlas komunicēt ar citiem cilvēkiem. Tas nav nekas slikts. Suni var iemācīt ignorēt citus suņus, un viņš pēc būtības būs mierīgāks šādā situācijā, un tad varbūt viņš arī kādreiz spēlēsies. Var arī nespēlēties, bet tas nav nekas slikts. Sunim cits suns nav pati galvenā prioritāte. Sunim jūs saimnieki esat svarīgi. Pārējie suņi ir izklaides, bet viņš var arī ar jums spēlēties tikpat veiksmīgi,” stāstīja Ivars Lielpēteris.
Ja jūsu suns vēlas ar citiem spēlēties, tad tas jādara tikai ar draudzīgiem suņiem. Ja pretī nāk rejošs, rūcošs suns, ejiet tam ar līkumu. Suņi no suņiem mācās gan labās, gan sliktās lietas. Socializācijas trūkums var būt viens no agresijas cēloņiem, tāpēc ir svarīgi ikvienam savu suni jau savlaicīgi socializēt. Pašiem būs vieglāka dzīve un pastaigas bez stresa.
