Sumbra klejojumi pa pierobežu Dagdas pusē pārsteidz vietējos iedzīvotājus

Pirms nedēļas Dagdas novadā Latvijas-Baltkrievijas pierobežā vietējos iedzīvotājus pārsteidza sumbra apciemojums. Sumbrs nebaidās no cilvēkiem, dodas mājas pagalmā, lai mielotos ar āboliem, apstaigā govju ganāmpulkus un mitinās viņu tuvumā. Vēl šajā nedēļā sumbrs uzturējās Latgalē. Vietējie iedzīvotāji ir pārsteigti par sumbra apmeklējumu un nemitīgi seko dzīvnieka gaitām. Visticamāk, ka sumbrs ienācis no Baltkrievijas. 

Šī jau ir otrā reize, kad sumbrs ieklejojis Andra Mizāna saimniecībā. Dodamies uz pļavu, kur blakus viņa govju ganāmpulkam, miltus paēdis, sumbrs iekārtojies uz atpūtu. Ejot garām, tas nepievērš vērību, turpina palikt guļam. Šādā stāvoklī ir grūti apjaust tā patiesos izmērus, tomēr uz augšu paceltā lielā, brūnā un ragainā galva, liek ievērot piesardzību.

Dagdas pusē sumbra viesošanās vietējos iedzīvotājus netraucēLāsma Zute

    “Pa riņķi manus trīs aplokus apgāja apkārt, tad aizgāja vēl pie kaimiņa ganāmpulka teles apmeklēja, atnāca pie brāļa ābeļdārzā, pieēdās ābolus un aizgāja gulēt. Visu dienu nogulēja blakus ganāmpulkam”, prāvā viesa gaitas atstāsta Andris Mizāns.

    Sumbrs Dagdas novadā pirmo reizi pamanīts aizvadītajā sestdienā, kad tas ienāca arī Andra saimniecībā. Arī šajā nedēļā milzenis turpināja klejot pa Dagdas novada pierobežu. Nebaidās no cilvēkiem, droši dodas ābeļdārzos.

    Vietējie spriež, ka sumbrs atnācis no Baltkrievijas.

    “Droši vien no Baltkrievijas, aiz Osvejas ezera ir kaut kāds rezervāts, tur viņus savvaļā izlaiduši, cik dzirdēts, 40 gabali vai cik savvaļā palaisti”, stāsta Andris Mizāns.

    Kamēr Andris mājās rāda uzņemtos video un fotogrāfijas ar sumbru, neaicinātais ciemiņš devies prom no pļavas. Intereses vadīti, dodamies ārā no mājas, lai noskaidrotu, kur tālāk ved sumbra gaitas. Kāpjam mašīnā un braucam skatīties, taču tālu mūsu ceļš nekur neved. Sumbrs izdomājies aizstaigāt uz blakus mājām, kur dzīvo Andra brālis. Iegājis pagalmā, kāri mielojas ar zemē sakritušajiem āboliem. Izskatās vienaldzīgs par viņam veltīto apkārtējo interesi.

    Dārza saimnieki Alda un Ainārs neiebilst pret sumbra ciemošanos. Sākumā gan esot bijuši piesardzīgāki.

    “Visus ābolus apēdīs? Nav jau žēl, tāpat nav kur likt; kamēr miermīlīgs, lai staigā droši. - Ir miermīlīgs? - Vismaz pagaidām jā. Nav izrādījis ne mazākās agresivitātes pazīmes”, sarunā dzīvnieku raksturo Alda.

    Sumbram stāvot, var novērtēt viņa patiesos izmērus, galva ir plata, uz priekšu vērsti ragi. Ķermeni iespaidīgu dara skausts. Sumbriem no augusta līdz oktobrim ir riesta laiks. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ sumbrs atnācis uz Latvijas pierobežu. Kā stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange, sumbrs ir klejotājs, var mierīgi noiet 30-40 kilometrus.

    Inta iesaka cilvēkiem ievērot zināmu piesardzību. Lai gan izskatās, ka sumbrs pie cilvēku klātbūtnes ir pieradis, tomēr tas ir savvaļas dzīvnieks.

    “Virsū neskriet, projām netrenkāt, lai sumbru nenobiedētu, lai viņš aiz bailēm nemēģinātu aizsargāties, nekļūtu agresīvāks, bet, ja mēs tā paskatāmies, īpaši agresīvi viņi nav. Tas ir zālēdājdzīvnieks, kuram ir citas intereses, nekā uzbrukt cilvēkiem,”sumbrus raksturo Līgatnes dabas taku vadītāja.

    Sumbrs mūsu faunai ir neraksturīgs dzīvnieks, tomēr uztraukties par viņa klātbūtni, vai kādam ziņot neesot nepieciešams.

    “Latvijā sumbri ir pamukuši savvaļā arī Papes pusē, kur viņi bija ievesti Dabas fonda ietvaros meža apsaimniekošanai, tagad dzīvo savā nodabā mežā un nevienam neko sliktu nedara. Drīzāk Baltkrievijā, tur varētu kāds uztraukties par to, ka viņam zvērs ir pazudis”, stāsta Lange.

    Iespējams, sumbrs varētu drīz doties atpakaļ uz savām mājām, jo, beidzoties riestam, sumbri atkal grib apvienoties baros ar saviem sugas brāļiem. Tomēr, ja sumbrs var atrast pats sev barību un vieta, kur viņš mitinās, ir labvēlīga, sumbrs var uzkavēties tur arī ilgāk.

    Saistītie raksti
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti