Stirnas barību meklē pie cilvēkiem gan laukos, gan pilsētās. Kāpēc tā?

Ziemā stirnas barības meklējumos mēdz doties uz cilvēku mājām lauku teritorijā, kā arī iekļūst pilsētu parkos, nebaidoties no automašīnām un garām ejošajiem cilvēkiem. Ar savu apciemojumu tās nodara arī postījumus.

Stirnas barību meklē pie cilvēkiem gan laukos, gan pilsētās. Kāpēc tā?
00:00 / 05:00
Lejuplādēt

Sandra Stare stirnas, nākam savas mājas pagalmā, ir redzējusi pavisam tuvu. Vienā no video, kas uzfilmēts, vērojams, kā stirna mielojas ar augiem, kas sastādīti pie mājas. Stirnas profils caur logu iemūžināts tuvplānā. Vēl citā video ābeļdārzā uzfilmēts deviņu stirnu bars. Sandra dzīvo pāris kilometru attālumā no Rēzeknes, un stirnas viņas mājās pagalmā saimnieko droši.

„Ja viņas ierauga cilvēku, tad viņas laižas skriet prom, bet tā viņas cauri sētām staigā, viņām ir katru rītu maršruts,” pastāstīja sieviete.

Rezultātā ir ne vien skaistas bildes un video, bet arī izēstas tūjas, vienu gadu stirnas pat apgrauzušas egles.

Savukārt Marita Joņina, kas dzīvo Kārsavas pusē un audzē zemenes un krūmmellenes, mēģinot cīnīties ar stirnām, bija spiesta mājas teritorijai likt apkārt žogu.

„Visādi tika mēģināts ar visiem tirgū pieejamajiem līdzekļiem – mākslīgās asinis, ar tautas līdzekļiem – aitas vilna, putnu biedēkļi vai grabošas mantas, nekāda labuma!” stāstīja Joņina.

Un arī žogs nav simtprocentīga aizsardzība.

„Ir vēl arī aļņi, ne tikai stirnas, un tiem tas lauksaimniecības žogs... Kā iet, tā arī aiziet ar visu žogu.

Mežs mums ir blakus, bet pati saimniecība ir tieši blakus pie autoceļa Kārsava–Ludza, pie asfaltētā ceļa. Viņām tas pilnīgi neko neizsaka, un aļņiem arī ir vienalga,” uzsvēra Joņina.

Stirnas, meklējot sev barību, nāk mājās un nodara tur skādi – sastādīto apgrauž vai noberž, trinot ragus un iezīmējot savu teritoriju.

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidroja, ka šobrīd stirnu populācijai Latvijā ir pozitīva dinamika. Stirnu skaita kritums bija vērojams pirms aptuveni desmit gadiem, kad biezā sniega sega un sērsna stirnu skaitu samazināja no 240 tūkstošiem uz 140. Šobrīd stirnu skaits ir pieaudzis, un to ar katru gadu kļūst vairāk, skaidro Valters Lūsis.

„Pagājušajā gadā mēs šo populāciju novērtējām uz kādiem 200 tūkstoši īpatņu, pirms gada mēs bijām noteikuši 197 tūkstošus. Vai tas ir daudz vai maz? Grūti spriest, bet ir ļoti dažādi Latvijā. Ir vietas, kur viņu ir vairāk, nekā cilvēks varētu viņas pieciest – viņas nodara tur bojājumus, pārsvarā mežsaimniecībai, lauksaimniecībā minimālāk. Bet ir pietiekoši apjomi, lai viņas kontrolētu ar medību rīkiem,” stāstīja Lūsis.

Taču mednieki nebūt nav tik aktīvi, medījot stirnas, noteiktais stirnu nomedīšanas apjoms netiek izpildīts. Stirnu atļautā medīšanas sezona ir no 1. jūnija līdz 30. novembrim. Lai veicinātu apjoma izpildi, šajā medību sezonā tas tika pagarināts līdz 5. decembrim.

„Šajā medību sezonā tika atļautas vairāk nekā 60 tūkstoši stirnu nomedīt, un vēl tie dati, mēnesi pēc sezonas, tiek iesniegti. Bet rādās, ka ir nomedīts šobrīd 33 ar pusi tūkstoši, bet būs vairāk. Pagājušajā gadā šie apjomi bija nepilni 58 tūkstoši, ko varēja nomedīt, nomedīja nedaudz mazāk zem 38 tūkstošiem. Tā izpilde ir kādi 65 procenti tā vēsturiski uz šo pieļaujamo apjomu,” stāstīja Lūsis.

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks, komentējot situāciju, atzina, ka mednieki stirnas joprojām saudzē, atceroties laiku pirms desmit gadiem, kad stirnu populācija saruka.

„Daudzviet cilvēki pietaupa šīs stirnas, cita izskaidrojuma tam nav. Skaidrs, ka nebūtu nekāda vajadzība taupīt, bet acīmredzot tas ir tas moments, kuram sevī tik ātri mēs pāri vēl netiekam,” sacīja Barviks.

Stirnas mīt vairāk tajās vietās, kur vienuviet nav lieli mežu masīvi, bet lauksaimniecības zeme mijas ar mežu. Vairāk stirnu esot Zemgalē, Ziemeļvidzemē un Dienvidlatgalē. Stirnu populācijai kļūstot lielākai, tās meklē jaunas barības vietas un, nejūtot apdraudējumu, nāk cilvēku dārzos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt