Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds I

Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds III

Ķepa uz sirds II

Stepes bruņurupuči Rūdis un Hugo – Daces aprūpē jau 55 gadus

Kad dzird vārdu "mājdzīvnieks", pavisam noteikti lielākajai daļai prātā nāk pūkaini kaķēni, jautri spriņģojoši kucēni vai kāds cits mīlīgs dzīvnieciņš. Daudz mazāk cilvēku priekšroku dod tādam mīlulim, kuru ārējais izskats ir skarbs un kurš nemaz negrib tikt ņemts rokās samīļošanai. Ne Rūdis, ne Hugo nealkst samīļošanas. Stepes bruņurupučiem labāk patīk pacīkstēties.

Iespējams, Rūdis un Hugo ir Latvijā vecākie mājdzīvnieki – stepes bruņurupuči, jo pie Daces Riekstiņas mitinās nu jau 55 gadus.

"Gribējās dzīvnieciņu, protams, sunīti un kaķīti. Bet, tā kā mums bija mazs dzīvoklītis, tad vecāki nopirka mums ar māsu katrai pa vienam bruņurupucim. Precīzi neatceros, bet mums bija apmēram pieci seši gadi, kad mums nopirka bruņurupučus," stāsta Rūda un Hugo saimniece.

Visu mūžu pavadot kopā, saimniecei un viņas mīluļiem arī izveidojusies īpaša komunikācija.

"Uz valodu viņi nereaģē, bet viņiem ir dīvaina komunikācija. Viņš nostājas tādā vietā, kur ir mans acu skatiens. Vai viņš nostājās tādā vietā dzīvoklī, kur es viņu noteikti ievērošu un uzlūkošu (..). Šķiet, ka ar viņiem var komunicēt bez valodas," sacīja Dace.

Savu ikdienu Dace nespēj iedomāties bez mazajiem čāpotājiem. Un arī Hugo un Rūdis nespēj iztikt viens bez otra. Reiz atšķirtības dēļ Hugo pat saslimis.

"Viņus mēs mēģinājām izšķirt. Kad māsa apprecējās un aizgāja dzīvot uz citu dzīvokli, viņa paņēma līdzi savu bruņurupuci. Tur bija centrālā apkure, un bruņurupucim pa degunu sāka tecēt asinis. Mēs vedām pie vetārsta, un viņš teica, ka vajag vest atpakaļ," stāstīja Dace.

Vidēji stepes bruņurupucis dzīvo no 40-80 gadu vecumam. Tā kā rupucēni jau pieskaitāmi senioru pulkam, Dace nolemj izjautāt vetārstu par to, kā vēl uzlabot mīluļu veselību.

"Augļi, dārzeņi ir rūpīgi jāmazgā. (..) Ja tie pirkti lielveikalā, tad tie zināmā mērā ir apstrādāti ar ķīmiju. Jāuzmanās no mājdzīvniekiem, jāierobežo konkakts ar suņiem, kaķiem," teica vetārste.

Tiem, kas vēl tikai domā par bruņurupucēna iegādi, vetārste atgādina, ka vasarā svarīgi ļaut tiem dzīvoties pa āru, bet ziemās nodrošināt pareizi aprīkotu terāriju.

"Bruņurupucis tomēr ir tāds dzīvnieks, kas mīl komfortu (..)," atzīst vetārste.

Daces mājās gan abi rāpuļi drīkst staigāt, kur patīk. Abi draugi pa garajiem gadiem atraduši gan siltākās vietas zem radiatora, gan slēptuves, kur justies netraucētiem. Nav iztikts arī bez starpgadījumiem.

"Tumšā telpā viņi ir pasperti un ne vienreiz vien. Viņi ir aizslīdējuši pa grīdu metriem un ierāvušies, un sadusmojušies, bet tas ir viss," atzina Dace.

Daces radi un draugi pie abiem rupučiem gadu gaitā jau pieraduši un pat izspēlē kādus jokus, bet retāki viesi labprātāk izvairās.

Mēdz teikt, ka bruņurupuči ir mīlestības, veiksmes un labklājības simbols. Rūdis un Hugo saimniece šim apgalvojumam tic un nešaubās, ka mīluļi dzīvos vēl ilgi, ilgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti