Metāla pamatnes šogad uzliktas arī Talsos, Ozolmuižā, kur norit aktīva ligzdošana un cilvēki arī vēlas, lai stārķi tur dzīvo un par to rūpējās. "Ligzda ir pacelta augstāk no vadiem. Ja ir bojājumi, tad mums vieglāk tos novērst, bet stārķim ligzda ir stabilāka," teica AS "Sadales tīkls" vides pārvaldnieks Artis Kubliņš.
Cilvēki cenšas sadzīvot ar stārķiem. Uzņēmums "Sadales tīkls" katru gadu prasa atļauju šo darbu veikšanai Dabas aizsardzības pārvaldei. Darbi nenotiek laikā, kad stārķi aktīvi ligzdo – tas ir no aprīļa sākuma līdz augusta beigām.
"Ligzdošanas laikā strādājam tikai ārkārtas gadījumos. Bet pārsvarā visi darbi notiek no septembra līdz aprīlim," atzina Kubliņš.
Pastāv liela varbūtība, ka vietā, kur uzlikta jaunā pamatne, stārķi atgriezīsies, tā Latvijas Radio skaidroja stārķu monitoringa programmas vadītāja Māra Janaus. Taču precīzi to nav iespējams pateikt, teica AS "Sadales tīkls" vides pārvaldnieks.
"Mums ir 9000 ligzdas uz elektrības stabiem. Tādu uzskaiti - atgriežas vai neatgriežas - mēs neveicam. (..) Stārķis reizēm uzvij ligzdu uz pamatnes, citreiz vij uz blakus staba," teica Kubliņš.
Uzņēmums "Sadales tīkls" katru gadu uz stabiem uzliek ap 300 - 400 metāla pamatņu. Līdz šim Latvijā uzstādītas 3000.
Savukārt gadījumos, ja līnija tiek noņemta pavisam, "Sadales tīkls" piedāvā iedzīvotājiem iegādāties stabu ar ligzdu, un tas izmaksā ap desmit eiro.
Pagājušā gadā vecos elektrības stabus ar ligzdām iegādājušies aptuveni 100 Latvijas iedzīvotāji. Pētījumi liecina, ka Latvijā pēdējo divdesmit gadu laikā stārķu skaits dubultojies un šobrīd ir stabils. Latvijā ligzdo ap 14 000 stārķu pāru.
