"Es esmu satraukusies. Nu jau būs mēnesis, kad visi stārķi aizlidoja, viņi visi te pulcējās, kādi 100 stārķi te bija. Pēc nedēļas skatāmies, ka viens stārķītis ir palicis un klīst, un klīst. Viņš izskatījās tāds..., nez, vai tiešām bija traumēts, jo viņam viens spārns likās [traumēts]... bet tā viņš visu laiku pie mums dzīvo," stāsta Dace.
Lai gan stārķis ir savvaļas dzīvnieks, tas nenozīmē, ka tas jāpamet likteņa varā. Par šādiem gadījumiem ir jāziņo.
"Ja izskatās, ka tas putns patiešām ir ievainots, viņam ir acīmredzams kaut kāds ievainojums, tad cilvēks var vērsties vietējā pašvaldībā ar lūgumu sniegt kaut kādu veterināro palīdzību konkrētajam putnam, jo patiešām var izrādīties, ka šo ievainojumu var viegli izārstēt. Pašvaldībām būtu jābūt kādam līgumam ar klīnikām, kuras palīdz arī savvaļas dzīvniekiem," teic Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta pārstāve Sintija Martinsone.
Diemžēl līdz pat šai dienai stārķi aplūkot neviens tā arī nav ieradies. Dace gan apzvanījusi daudzas iestādes, visbeidzot pēc palīdzības vērsusies televīzijā.
"Es zvanu uz visādām vietām. Man saka: nu, zvaniet uz turieni, zvaniet uz turieni. Un es esmu izzvanījusies un visur atbild: zvaniet vetārstam. Vetārsts pasaka: ko tad mēs ar stārķi darīsim, zvaniet uz zooloģisko dārzu."
Galu galā rezultāts nekāds. Pašlaik izskatās, ka stārķim ir kļuvis labāk, stāsta Dace. "Viņš tagad vairāk lido nekā pirms divām nedēļām, jā tāda sajūta, ka viņš būtu atkopies. It kā dīķim pāri viņš pārlido, tad atkal atpakaļ nolaižas, skatos, ka viņš ir vārgs un neaizlidos."
Baltie stārķi migrāciju uz Āfriku uzsāk augusta pēdējā nedēļā, un tā var ieilgt līdz pat septembra beigām.
DAP pārstāve Martinsone atzīmē, ka pašlaik balto stārķu migrācija jau ir beigusies. "Ja ir vēl kāds putns redzams, - pie tam ir jāskatās, vai tas ir putnu bars, jo viņi migrācijā dodas lielākos bariņos -, ja tas ir viens stārķis, kurš te Latvijā vēl klīst, visticamāk, ka viņam ir kādas veselības problēmas."
Zinātājs Dacei esot teicis, lai stārķi ņemot mājās un barojot ar gaļu un zivīm. Taču tas var apēst pat kilogramu gaļas diennaktī, kā arī paretināt vistu vai trušu saimi.
"Cilvēkam šādā situācijā patiesībā nebūtu nekas jādara, katrā ziņā mēs neiesakām cilvēkam mēģināt glābt šo stārķi, jo, ja tas ir periods, kad pārējie stārķi jau ir devušies migrācijā, tad, visticamāk, ka šim konkrētajam īpatnim ir kādas veselības problēmas. Nevajadzētu censties šo stārķi pa ziemu mēģināt izbarot un nodrošināt, ka viņš pārdzīvo šo ziemu, jo, visticamāk, ka nākamajā pavasarī viņš nevarēs pilnvērtīgi atgriezties dabā," teica DAP speciāliste.
