Dienas ziņas

Apdraudēta Pokaiņu meža nākotne

Dienas ziņas

Atzīmē Latvijas un ASV diplomātisko attiecību simtgadi

Avota ūdens pārbaudes atkarīgas no pašvaldību rocības

Speciālisti: Par avotu ūdens kvalitāti pavisam drošs nevar būt nekad

Gandrīz 80% cilvēku Latvijā dzeršanai izmanto krāna ūdeni, taču ir daļa, kuri ūdeni patēriņam iegūst no avotiem. Valstī ir vairāki tūkstoši dzeramā ūdens avotu, taču pēdējā laikā konstatēts  – ne visos ūdens ir dzerams un tas mēdz būt pat piesārņots. Latvijā neviens likums gan neuzliek par pienākumu šo ūdeni pārbaudīt.  

Rūcamavots pie Sarkanajām smilšakmens klintīm Cēsīs ir viena no iecienītākajām vietām, kur vidzemnieki smeļ pilnas pudeles un pat kannas.

Satiktie cilvēki ir pārliecināti, ka ūdens ir drošs dzeršanai.

Cēsinieks Inguss sacīja: "Šim arī analīzes, un nekas slikts nav atrasts, pārējos avotus pat neesmu centies izmantot, jo viņi tek ārā tur, kur ir lauksaimniecības zemes, tādu jau nevar izmantot."

Savukārt jelgavnieks Jānis norādīja: "Galvenais jau ir process –  nākt un darboties. Tā kvalitāte apmēram ir vienāda, slikts viņš noteikti nav."

Par Rūcamavota ūdens kvalitāti satiktie ir pārliecināti ne tikai tur veikto analīžu dēļ, bet arī tāpēc, ka to uzturā lietojot jau gadiem. Tikmēr Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) ReTV skaidroja – par ūdens kvalitāti avotos pilnīgi drošs nevar būt gandrīz nekad.

LVĢMC Hidroģeoloģijas nodaļas vadītājs Kristaps Caune teica: "Arī laikasptākļi ietekmē ūdens kvalitāti, arī pats ūdens sastāvs var mainīties ik dienu. Visvairāk avotu ūdenī konstatē bakteriālo piesārņojumu, tās galvenokārt ir zarnu nūjiņas vai koliformu baktērijas, vīrusi, kas izraisa vēdera infekcijas."

Caune arī norādīja, ka veikt vai neveikt avota ūdenim analīzes ir pašvaldību, privātpersonu, apsaimniekotāju brīva izvēle.

Par to, ka regulējuma avotu ūdeņu monitoringu nav, ReTV pārliecinājās arī Cēsu novada pašvaldībā. Tieši pirms pāris nedēļām vietvara pēc savas iniciatīvas veikusi analīzes avotiem pilsētas teritorijā.

Cēsu novada pašvaldības vides speciāliste Inta Ādamsone pauda: "Mēs divas reizes gadā veicam analīzes, diemžēl pagaidām tikai pilsētas teritorijā. Avotu analīzes nav iepriecinošas –  mēs iedzīvotājiem rekomendējam tomēr avota ūdeni lietot piesardzīgi, tādēļ, ka avotos ir zarnu nūjiņas."

Pašvaldībā ik gadu konstatē gan bakteriālu, gan lauksaimniecības rezultātā radušos piesārņojumu. Savukārt LVĢMC dabiskā ūdens stāvokļa mērījumus veic aptuveni 30 avotus Latvijā.

LVĢMC Hidroģeoloģijas nodaļas vadītājs: "Tie ir avoti ar lielu izplūstošā ūdens daudzumu un iespēja fiziski paņemt ūdens paraugu. Ir bieži tādi avoti, kuros ir sezionalitāte novērojama, piemēram, sausuma laikā avots vairs neeksistē."

Eksperti atzina – visdrošāk uzturā būtu lietot ūdeni no centralizētā ūdensvada. Bet kopumā par saldūdeņu kvalitāti Latvijā LVĢMC saka – tā kvalitātes prasības atbilstot normām. Vienīgi dažkārt vērojama pārmērīga dabisko vielu klātbūtne, piemēram, augsta dzelzs koncentrācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt