Bažas par turpmāko stārķu likteni, kuriem nesen, veicot elektrolīnijas remondarbus, nojaukta ligzda, radās Rēzeknes novada Bērzgales ciema iedzīvotājiem. Stārķi teritorijā pie bērnudārza uzturas ik gadu un pēc vairāku dienu mulsuma ligzdu atkal veido aptuveni turpat, kur tā atradās līdz šim.
Bērzgales ciema iedzīvotāja Olga Pekša Latgales Reģionālajai Televīzijai rādīja: "Stārķīši, var redzēt, ka viņi lido un tā kā meklē jaunu vietu, uz viena staba pasēž, uz otra, uz trešā. Redziet, tur tā ligzdiņa, kuru iesāka pīt..."
Neizpratne ir arī par to, ka uzņēmums "Sadales tīkls" nupat izveidoja Latvijā pirmo ligzdu parku baltajiem stārķiem Valmieras pusē, bet šeit ligzdas atpakaļ nav uzliktas vairākkārt. Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka katrs gadījums izvērtēts atsevišķi un saistīts ar cilvēku un putnu drošību, elektroapgādes kvalitāti, balstu tehnisko stāvokli.
AS "Sadales tīkls" Ārējās komunikācijas vadītāja Alīna Kozlovska pauda: "Tieši lai novērstu šos apdraudējuma riskus, jo apkārt ir iedzīvotāji, bērnudārzs. Tas nozīmē, ka arī bērni var tikt pakļauti kādiem drošības riskiem. Te metāla pamatne pati par sevi ir diezgan smaga, un vēl apvienojumā ar stārķa ligzdu tā sver vidēji no 400–500 kilogramus. Lielas, ilggadīgas stārķa ligzdas sver pat tonnu. It īpaši, ja salīst vai sasalst ziemā."
Statistika liecina, ka pašlaik uz elektrības stabiem atrodas aptuveni 8000 ligzdu, no kurām 5000 aprīkotas ar pamatnēm.
Tomēr arī tas nav simtprocentīgs drošības garants, – pērn no strāvas triecieniem bojā gājuši 84 stārķi vai to mazuļi.
Ik gadu noņemti vairāki simti ligzdu. Arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsver, ka nereti tas ir drošāk, nekā atjaunot.
DAP Dabas izglītības darba speciāliste Diāna Selecka teica: "Ja stārķis iet bojā, ļoti bieži tas notiek tieši elektrolīnijās. Viņš sapinas, tiek uz vadiem. Arī, ja šogad viņi netaisa to ligzdu un nepaspēj ligzdot, viņi to noteikti darīs nākamgad, un stārķa populāciju tas nekādā veidā neietekmēs."
Tā kā stārķi ligzdu tomēr atkal vij uz elektrības staba, iedzīvotāji aicināti par to un citiem līdzīgiem gadījumiem ziņot uzņēmumam "Sadales tīkls". Vietējie gan vēlētos, lai turpmāk vismaz katrā novadā būtu savs speciālists, ar kuru kopā risināt šādas situācijas.
Bērzgales ciema iedzīvotāja Olga Pekša norādīja: "Kad es, piemēram, zvanīju, es tiku Rīgā, bet kā viņi var zināt, kur te ir tāda Bērzgale, kur te tāda Červonka? Tas ir aktuāli visā Latgalē un ne tikai Latgalē, visā Latvijā."
Tikmēr nozares speciālisti vēlreiz atgādina, ka dabas norisēs cilvēkiem nav jāiejaucas.
Ja tomēr ir liela vēlme palīdzēt, Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā pieejama informācija par to, kā pareizi savos lauku īpašumos veidot ligzdu pamatnes stārķiem vai putnu būrīšus citiem putniem.
