Speciālisti: Lielākai daļai savvaļas dzīvnieku sniegt palīdzību nevajag

Šī gada deviņos mēnešos glābēji vairāk nekā 750 reižu devušies palīgā dzīvniekiem. No tiem vairāk nekā 40% ir savvaļas būtnes. Tā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Palīdzību zvēriem un putniem ir snieguši arī Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs un Līgatnes dabas takas. 

Speciālisti: Lielākai daļai savvaļas dzīvnieku sniegt palīdzu nevajag
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Roņi, lapsas, stirnas, bebri un čūskas. Tās ir tikai dažas dzīvnieku sugas, kurām glābēji šogad ir palīdzējuši. VUGD informē, ka gadā vidēji saņem 800 izsaukumu par nelaimē nonākušiem dzīvniekiem.

No savvaļas būtnēm lielākā daļa izsaukumu ir par putniem, kuri, piemēram, ir iesprūduši māju ventilāciju sistēmā vai kādā nožogojumā. Daudzos gadījumos palīdzību šogad ir sniedzis Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. Taču kā norāda iestādes pārstāvis Māris Lielkalns – lielā daļā gadījumu dzīvniekiem palīdzēt nevajag.

„Tas lielā mērā attiecas uz mazuļiem. Tiem vienkārši ir tāda dzīve. Arī mazie stirnēni, kas kādā meža malā ir ieraudzīti. Protams, cilvēks apskatās apkārt: „Mamma, kur tu esi?!” Mammas nav – tātad viņš ir pazudis. Nav pazudis. Viss ir kārtībā. Viņš vienkārši tur guļ un gaida, kad mamma atnāks pabarot viņu. Savukārt mamma no tālienes skatās uz šo cilvēku un savā valodā lamā: „Ej taču tu projām un liec viņu mierā. Bet cilvēks izdomā, ka baigi vajag palīdzēt,” skaidro Lielkalns.

Taču ir gadījumi, kad dzīvniekiem ir jāpalīdz. Šogad zooloģiskais dārzs ir uzņēmis vairākus desmitus savainotus savvaļas dzīvniekus. Tie ir, piemēram, ronēni. Lielkalns atzīst, ka diemžēl daļa no tiem neizdzīvoja, jo bijuši pārāk vārgi. Taču divus roņus speciālisti izārstējuši un izlaiduši Baltijas jūrā. Zoodārzā šogad nonākušas arī ežu saimes un sikspārņi.

Vairākas reizes gadā cilvēki vēršas arī pie Līgatnes dabas takām. Kā stāsta vadītāja Inta Lange – šogad dabas takas ir uzņēmušas vienu zaķi un lapsu, kura gan slimības dēļ ir gājusi bojā. Līdzīgi kā zooloģiskajā dārzā Lange norāda, ka 95% gadījumu savvaļas dzīvnieki nav jāglābj.

„Man visvairāk sirds sāp par tiem dzīvniekiem, kurus cilvēks ir vienkārši paņēmis no dabas, nepakonsultējoties pirms tam ar speciālistiem. Un dzīvnieks ir gājis bojā, tāpēc ka viņam ir iedota nepareiza barība pašā sākumā. Tas parasti nav dažu minūšu jautājums, bet tas ir stundu vai pat pusdienas jautājums. Līdz ar to var pagūt piezvanīt kādam speciālistam un saprast, kā labāk konkrētajā situācijā rīkoties,” saka Lange.

Gan Līgatnes dabas takās, gan Rīgas Zooloģiskajā dārzā norāda, ka uz cilvēku izsaukumiem nedodas, bet konsultē pa telefonu. Speciālistiem vieglāk būtu saprast, vai dzīvniekam būtu nepieciešama palīdzība, ja aculiecinieks nosūtītu dzīvās būtnes attēlu.

Savukārt Pārtikas un veterinārajā dienestā uzsver, ka palīdzība bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas dzīvniekiem ir pašvaldības pārziņā. Tāpēc par notikumu labāk ziņot pašvaldības policijā, kuras pārstāvji tālāk sazināšoties ar attiecīgajiem speciālistiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt