Spāres – ēdelīgie citu kukaiņu ienaidnieki

Pieaugušās spāres jeb spāres imago stadijā ir konsekventi kukaiņēdāji, kas pārtiek praktiski tikai no tiem. Citiem nelieliem radījumiem spāru ēdienkartē ir gadījuma raksturs. 

Spāres – senākie plēsīgie insekti uz Zemes. Pētnieku atrastās šo dzīvnieku seno senču vismaz 350 miljonus gadu vecās ķermeņu paliekas daudz neatšķiras no viņu mūsdienās redzamajiem pēctečiem, kas tādēļ tiek uzskatīti par primitīviem radījumiem. Jā, evolūcija nav spāres daudz mainījusi.

Zinātniekus, kuri specializējušies spāru pētīšanā, sauc par odontologiem. Viņiem darba netrūkst, jo spāru ir daudz, tās ir dažādas, spāru sugu ir daudz. Latvijā vien konstatētas pāri par 60 spāru sugu. Iespējams, ka visas pie mums mītošās spāru sugas nemaz nav reģistrētas. Tiesa, dažas no novērotajām, visticamāk, Latvijā ir tikai maldu viesi.

Būtiski, ka spāru sugu vairumam tēviņu ķermeņa krāsojums atšķiras no mātīšu ķermeņa krāsojuma, un tas var sarežģīt sugas atpazīšanu neprofesionālu novērotāju acīs.

Vienādspārnu un dažādspārnu

Latvijā sastopamie kukaiņu klases spāru kārtas pārstāvji ietilpst divās apakškārtās – vienādspārnu un dažādspārnu.

Vienā no apakškārtām apvienoti par vienādspārnu spārēm dēvēti insekti, kuri ir relatīvi necila izmēra, ne īpaši ātri lidoņi. Viņu lidojums zināmā mērā līdzinās tauriņu lidojumam. Atbilstoši nosaukumam, abi šo kukaiņu spārnu pāri ir vienādi (gan pēc formas, gan izmēra). Vienādspārnu spāru apakškārtas pārstāvjiem turklāt raksturīgs relatīvi garš, tievs un ļoti lokans vēders. Būdamas gaisā relatīvi lēnas un nespējīgas īpaši veikli manevrēt, šīs spāres barību iegūst galvenokārt (bet ne tikai), vācot to – "uzlasot" no zemes un "nolasot" no augiem nelielus kukainīšus.

Vienādspārnu spāres var dēvēt par vācējspārēm.

Savukārt dažādspārnu spāru apakškārtai piederošajām spārēm, atbilstoši nosaukumam, spārnu pāri atšķiras pēc formas un pēc izmēra (pakaļējie spārni prāvāki par priekšējiem). Protams, pateicoties tieši spārniem, šīs spāres ir ļoti labas lidotājas – vieni no ātrāk lidojošajiem kukaiņiem pasaulē, kuri, ja nepieciešams, lidojumā spēj attīstīt ātrumu, kas pārsniedz 50 km stundā. Dažādspārnu spāres izceļas ne vien ar ātrumu, bet arī ar izcilu spēju gaisā manevrēt. Ja vēl pieskaita bezmaz 360 grādus plato redzes leņķi, pašsaprotami, ka viņas bez aizspriedumiem ķer lidojošus objektus. Vairākums no šīm spārēm ir paprāva izmēra un spēcīgas, tāpēc var atļauties uzbrukt arī itin lieliem un bīstamiem upuriem (pat lapsenēm). Dažādspārnu spāres var dēvēt par laupītājspārēm.

Ēdelīgie kāpuri 

Ikvienas spāres dzīves cikls sākas ūdenī, kur no oliņas izšķiļas tā saucamais prokāpurs, kas, daudz nevilcinoties, "pārģērbjas" jeb maina apvalku, pārtapdams kāpurā. Šis radījums, tāpat kā pieaugušās spāres, ir plēsējs – pārtiek no dažādiem citiem dzīvniekiem (pirmkārt, no kukaiņiem, taču ne tikai no tiem). Viņš medī, lēni pielavoties vai nekustīgi gaidot potenciālo upuri.

Kāpurs, protams, cenšas pats nekļūt kādam par upuri.

Tātad: kāpurs dzīvo, ēzdams nelielus ūdenī mītošus kustoņus, izvairīdamies no apēst gribētājiem, aug, regulāri "pārģērbjas" un attīstās, līdz top gatavs mainīt dzīves vietu un veidu – pārtapt no zemūdens radījuma  par sauszemes būtni. Ūdens dzīves periods Latvijā spārēm ilgst vienu–divus gadus.

Spāres attīstās ar nepilnīgo pārvēršanos – kūniņas stadijas nav. Kāpurs "pa taisno" pārtop pieaugušā četrspārnainā kukainī – izrāpjas no ūdens un izlien no čaulas. Mainot dzīves vidi, dzīvnieks maina arī ārējo veidolu. Aplūkojiet apvalkus, no kuriem izlobījušās jaunās spāres, – uzzināsiet, kā izskatījušies kāpuri!

Notiesā citus pat lidojumā

Arī pieaugušajām spārēm tīk ūdens, vairākums no viņām dzīvo slapjās vietās vai to tuvumā.

Ļoti rosīgi šie insekti ir siltās, saulainās dienās. Viņi aktīvi aizsargā no konkurentiem katrs savu teritoriju, cītīgi barojas. Ir sugas, kas upurus spēj notiesāt lidojumā, citām, lai ieturētu maltīti, kaut kur jāpasēž, nedarbinot spārnus. Šā vai tā – spāres barojas, kamēr pienācīgi uzbarojas. Pēc tam sapārojas.

Tēviņi palīdz dējošām mātītēm

Paiet neilgs laiciņš, un mātītes dēj uz ūdensaugiem oliņas. Spāru "dāmām", veicot šo uzdevumu, lieti noder dzimumpartnera atbalsts. Tēviņi palīdz dējošām mātītēm noturēt līdzsvaru. Viņi arī pieskata apkārtni un ceļ trauksmi, pamanot apdraudējumu.

Kad oliņas izdētas – dzīves pamatuzdevums izpildīts. Laiks atslābt un … mirt. Var paveikties nomirt lēni un maigi –, pamazām atdziestot. Var nākties nomirt ātri, bet sāpīgi –, nonākot kāda kukaiņu ēdāja tvērienā un pēc tam vēderā.

Plēsīgu putnu nagos

Daudziem dzīvniekiem spāres ir vērtīgi barības objekti. Jā, pat mudīgās dažādspārnu spāres!

Lai cik ātras un veiklas, lai cik vērīgas būtu, dažu ēdāju rīklē šie kukaiņi nokļūst jebkurā savas dzīves periodā. Kāpuri ir nozīmīga daudzu zivju, ūdensputnu un citu ūdenī mītošu kukaiņu barība. Pieaugušās spāres top galvenokārt par dažu citu sauszemes kukaiņu (tostarp citu spāru) un zirnekļu, arī par viena otra zīdītāja un daudzu dienas putnu maltīti.

Daži putni ir visnotaļ veiksmīgi lidojošu spāru ķērāji, var teikt, "speciālisti".  Piemēram, plēsīgais putns bezdelīgu piekūns. Pavērojiet: spāru koncentrēšanās vietā puse no viņa uzbrukumiem beidzas ar kāda kukaiņa nāvi! Pavērojiet!

Raksts LSM.lv pirmo reizi publicēts 2021. gada 29. jūlijā.

Vēl par kukaiņiem

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti