Spānijas kailgliemeži apsēduši arī Salaspils Botānisko dārzu

Šogad Latvijā īpaši savairojušies augu kaitēkļi – Spānijas kailgliemeži, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē. Tas izplatījies lielā daļā Latvijas teritorijas. Cīņa ar šo gliemezi ir kā cīņa ar vējdzirnavām, jo tiklīdz no tiem atbrīvojas – vietā rodas jauni. Vislabākais veids ir tos vismaz vienreiz dienā nolasīt un iznīcināt. Pārvaldē uzskata, ka, ja pret kaitēkli necīnīsies visi, tad mūs sagaida katastrofa – gliemeži noēdīs ļoti daudz, arī aizsargājamos augus.  

Daļai mazdārziņu īpašnieku bez jau ierastās ravēšanas vasarā pēdējos gadus bijis aktīvi jācīnās arī ar nejauko viesi – Spānijas kailgliemezi. Tas Latvijā ievazāts pagājušajā desmitgadē un pārtiek no augiem.

Pēdējos gados tas vairojas arvien straujāk un pārņem arvien jaunas platības.

Kaitēklim labvēlīga bijusi arī siltā ziema. Salaspils iedzīvotājas Ērikas mazdārziņā cīņa ar Spānijas kailgliemezi šogad sasniegusi jaunus apmērus. Šogad Ērika nolēma izmēģināt indi. To apbēra ap gurķu stādiem.

Spānijas kailgliemeži apsēduši arī Salaspils Botānisko dārzuPaula Dēvica

    “Viņi mira apkārt stādiem. Skats ir šaušalīgs. Pirmajā reizē atnākot, es ieraudzīju, ka visa zeme ap maniem gurķu stādiem ir pārklāta ar tādu kā zirnekļa tīklu. Pieliecoties sapratu, ka tur ir beigti kailgliemeži apakšā. Nolasīju. Bet tie turpina savu invāziju. Katru dienu nolasu aptuveni divlitrīgo spainīti (tikai no gurķiem). Un iznīdēju viņus pavisam vienkārši – uzberu virsū sodu,”  stāstīja Ērika.

    Sodā gliemeži izšķīst, pārvēršas par viendabīgu masu. To Ērika izmet kompostā. Katru dienu gliemežu lasīšana notiek vismaz divas reizes – rītā un vakarā. Reizēm arī pa dienu. Galvenais esot ravēšana, stāsta salaspiliete.

    Par nelāgu pārsteigumu Ērika pamanījusi, ka kaitēklis ieperinājies arī zemeņu lakstos. No tiem dienā izlasa aptuveni trīslitrīgo spaini.

    Nelāgs pārsteigums šogad piedzīvots arī Botāniskajā dārzā, stāstīja dārza direktors un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

    “Botāniskajā dārzā mums viņi nāk no viena stūra iekšā. Visticamāk, ka no privātiem dārziem vai no kaut kurienes ievesti ar stādiem, jo tā mums pašiem nav bijis, mēs ļoti rūpīgi apskatījāmies savu kokaudzētavu. Šobrīd mēs no rītiem un vakaros, ejot uz darbu un no darba, skatāmies, kas ir uz taciņām salīduši. Tad, kad gaiss ir mitrāks un vēsāks, jo karstā saulē viņi tur nerādās. Otra lieta – mēs botāniskā dārza stūri pastiprināti pļaujam,” stāstīja Svilāns.

    Ja zāle ir nopļauta vai dārziņš izravēts, gliemežiem ir mazāk slēptuvju, tādā veidā to izplatību var ierobežot. Svilāns stāstīja, ka ir bažas, ka šie gliemeži jau varētu būt izplatījušies Gaujas ielejā, Siguldā.

    “Varam saukt to par katastrofu, varam izvēlēties pieticīgākus terminus, bet tie būs zaudējumi Latvijas dabīgajai augu valstij.

    Nu protams, tur, kur katru gadu zemi uzar, tur tās nelaimes nebūs. Bet tas, kas skar piemājas saimniecības, piemājas dārzus, ilggadīgos stādījumus, ogulājus, ziemcietes – tur šī nelaime būs ļoti liela,” atzina Svilāns.

    Viņš uzskata, ka pēc iespējas ātrāk ir jāmobilizējas kaimiņiem un pašvaldībām un jāorganizē cīņa pret šo kaitēkli. Drīzumā jau varētu būt par vēlu, un gliemeži būs apēduši ļoti daudz augu, arī aizsargājamos. Lai valsts varētu koordinēt šo cīņu, vispirms Spānijas kailgliemezis ir jāiekļauj Latvijas invazīvo sugu sarakstā, kurā pagaidām atrodas tikai latvānis.

    Dabas aizsardzības pārvalde saņem ļoti daudz saucienus pēc palīdzības – daudzviet izplatība ir tik liela, ka tiek noēsts viss, stāstīja Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas speciāliste Santa Rutkovska.

    “Pēc tam, kad būs sakārtots pirmais posms normatīvajā regulējumā, viņu varēs likt [invazīvo sugu] sarakstā. Bet tas ir ļoti lēni. Ja mēs skatāmies pēc analoģijas ar latvāni, tad ir ļoti skaidri definēts, ja teritorijā ir konstatēts latvānis, tad atbildīgs ir teritorijas īpašnieks. Un viņš nedrīkst nereaģēt, viņam ir jāiznīcina šī suga” norādīja Rutkovska.

    Spānijas kailgliemeža apkarošana varētu būt līdzīga. Šeit ļoti svarīgi ir, lai cīnās visi, stāstīja Rutkovska.

    Iekļaušana sarakstā un normatīvā regulējuma sakārtošana ir jāveic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. Bet ar to ministrijā pašlaik nesteidzas, atzina Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

    “Mēs īpaši ar to nesteidzamies, jo uzskatām, ka normatīvais akts un iekļaušana sarakstā nerisina neko. Jo nav tā, ka kāds uzreiz kāda vietā kaut ko dara vai ir kāds papildu finansējums. Tas automātiski nenotiek. Tāpēc tas nav efektīvākais veids, kā ar šo cīnīties,” skaidroja ministrijas pārstāve. 

    Šobrīd vienīgais variants ir teritoriju īpašniekiem šos gliemežus nolasīt un pats galvenais - pēc tam iznīcināt. Arī pašvaldībām ir jākopj ceļmalas un grāvmalas. Citu variantu pagaidām nav.

    Vairāk par to, kā apkarot Spānijas kailgliemežus, var lasīt šeit.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti