Pētnieks Serdži Ventura vērtēja: "Pilsētās, piemēram, Barselonā, kas ir siltuma sala, ēku jumtus varētu krāsot baltā krāsā. Mūsu modelī mēs esam izvēlējušies plakanas virsmas dzīvojamās ēkās un rūpnīcās, jo tās ir vieglāk krāsot. Un mēs esam konstatējuši vidējās temperatūras samazināšanos par 0,8 grādiem karstuma viļņu laikā un līdz pat 4 grādiem noteiktās vietās un noteiktās diennakts stundās."
Pētījums parādīja, ka tieši cilvēku darbība un būvmateriāli veicina siltuma uzkrāšanos pilsētās. Dienas laikā ēku un ielu virsmu absorbētais siltums tiek pakāpeniski atbrīvots nakts laikā un rada papildu termisko stresu.
Barselonas varas iestādes pēdējos gados lielāko vērību veltījušas papildu zaļo zonu veidošanai, un pētnieki atzīst, ka tam ir jēga.
Tomēr klimata izmaiņas kļūst aizvien straujākas, un ir skaidrs, ka jāmeklē papildu risinājumi. Patlaban lielākā daļa plakano jumtu ir krāsoti vai flīzēti terakotas brūnos toņos un uzkrāj siltumu, bet baltā krāsa to atstarotu.
Arī varasiestādes atzīst šāda paņēmiena efektivitāti, taču darbi vēl nav notikuši. Viens no iemesliem – jumtu pārkrāsošanas izmaksas.